Ballīšu sezona ir atklāta!
Vakar kopā ar norvēģu valodas kursa vāciešiem Marcus un Andrē & viņu istabas biedreni Martinu devāmies uz Rick's, kur bija studentu ballīte, pirms tam kādu laiku izklaidējoties ar metamo kauliņu-dzeršanas spēli. Kad jaunieši beidzot saprata, ka man, dzerot tēju, ir vienalga, vai zaudēt, vai ne, tika izdomāts, ka ikreiz zaudējot dziedu kādu dziesmu/skaitu dzejoli. Latviski, protams. Tā nu pēkšņi un vairāk no citu skatījuma kļuva ļoti aktuāli tieši man zaudēt (un tam tika pieliktas milzīgas pūles :D). Pastāstīju arī, kad un kāpēc, un par ko dziesmas/vārdi ir, kamēr jaunieši apburti klausījās valodā un teica, ka wow, tas nelīdzinās nekam, kas ir dzirdēts. Pamēģinājām arī mēles mežģus un tagad nākamais ir dejas. :) Uz ko gan šie cilvēki neparakstās tik brīvprātīgi vairs, vismaz vakar ne. Maijā viņi plāno doties uz Rīgu->Pēterburgu->Dāniju->mājup.
*
Turpceļš uz klubu/café arī bija diezgan smieklīgs, jo André nepārtraukti kaitināja Martinu (no Čehijas), kas uz to diezgan piemīlīgi un paasi reaģēja, ar Markusu abi apsprieda, kuram pa ceļam esošajam pakalnam varētu būt mazāk koku, jo visi būtu ļoti labi snovbordam, ko pašreiz André Markusa vadībā apgūstot -> proti, abi šeit raksta maģistra darbu, studējot Sportu & treniņus, un mācās tikai valodu; savukārt mēs ar Marcusu kaut ko runājām par Austrāliju, Tallinu un valodām, jo viņš zin kādas 8 & ir studējis vēl vairākās zemēs, t.sk. ASV, Itālijā, Spānijā, Francijā, Austrālijā, pat Oslo un vēl šur tur. :) Galu galā atradām labu kontaktu.

Klubs kā jau klubs. Īsti ne manā gaumē, galvenokārt.. mūzikas dēļ. RnB tomēr ir pārāk lēna, lai dejotu - un tātad bija maz cilvēku, kas to darīja. So lielākā daļa augšstāvā piedzērās par Trondheima-Oslo biļešu cenām vismaz un bieži ļoti iereibušā stāvoklī dreifēja apkārt citur, kā norvēģu meitene (un meitenes šeit lielākoties tērptas balles = kokteiļkleitās), kas pēkšņi pienāca klāt un sāka uzdot jautājumus, no kurienes esam un kur mācāmies ar klaju neizpratni. Bet beigās nomurmināja "kūl" un pasmaidīja. Diezgan laba izklaide bija, ar Markusu (viņš gan atvainojās, ka pamanot tādas lietas, "bet, ja tu esi sieviešu futbola treneris, tā vienkārši ar laiku notiek") labot tērpus, kā piemēram, meitenei ar sarkano kleitu un baltajām kurpēm un meitenei ar pelēko un sarkanajām - tiešām vajadzētu samainīties. Un vēl citas kleitas, un meitenes, kas bija kā.. next! Gandrīz atceros vecos labos deju laikus Fortē. :)
Un, galu galā, saņēmu vismaz 2 komplimentus no šiem jauniešiem par savu angļu valodu, kas, ja tā padomā, ir dīvaini, jo pašai reizēm liekas, ka tajā sapinos un nemaz nav tik viegli. Taču - kā nu ar kuru.