2. diena
Un šodien.. gadījās nokavēt SP sēdi/atvērto durvju dienu sākumu (bet tur vienalga nebija tik daudz to, ko pacienāt ar Kvik lunsj), jo cepu Zandai torti :)
Un tā nu, sasveikts ar apaļām mīnus septiņpadsmit (jo visiem pienāk vecums, kad sveces ir deficīts) svecītēm sasveikts, nopriecājos, ka gaviļnieks man pievienojās un devāmies iepazīt ĢZZF brīvdienā, bija doma par ideju talku, bet uz to (žēl...), bet nepaguvām.

Toties ir lieliski. Lieliski. Satikt cilvēkus un aprunāties, un smaidīt, un atminēties visādus sīkumus (izņemot to, ka mājās smaržo un šķietas tāpat kā iepriekšējās Lieldienās).

Rīgas nami joprojām liekas monumentāli, un 70 santīmi par transportu daudz: e-talonu senči (šķiet) kkur noslēpuši, pie riteņa netiku šodien, un ar kājām gan arī vairs neriskēju iet: attālumi tomēr lielāki nekā Trondheimā (kaut arī kalnu nav) un ap 21iem miegs uzvar; lai gan vakar varonīgi tiku no Avotu līdz Kuldīgas ielai.

Jauna fīča: kafejnīcās var tikt pie bezmaksas ūdens, bet RnR tas ir foršāks (Venden ar citrōnu), bet Chilli Picā karsts ūdens krūzītē pēc ļoti īpaša lūguma...

Un Dailes Teātris: Ka tavu tēti nedaudz sapurina un nedaudz iepriecina. Pirmās rindas mazajā zālē ir lieliskas, kaut arī redze ir jūtami cietusi mācību procesā - visu laiku gribas uzskriet uz skatuves un atņemt tai meitenei sarkanās zeķes ar šleifītēm. Nez, ko viņi dara ar tiem, kuri kāpj uz skatuves..zonas?