10:04 pm - Lieldienu brīvdienaaaaas!Ne jau par to, ka svētdien nevarēju aiziet gulēt, bet - cikos pirmdien celties? Ar stundu PIRMS pietiks? Lidosta maza, zinu, kur ir reģistratūra, viens cilvēks jau kļūdījies arī par mani :)Pamostos 7 un par brīnumu pēc 2. modinātāja signāla. Koferis ir sapakots. LIELS (nekad nebūtu domājusi, ka tie tiešām BŪS 20 kg). Tagad tikai ir uzdevums tikt līdz vilcienam: kāds km jau ir, lejup pa 2 kalniem, pa mazajiem akmentiņiem, jo sniegs ir pakusis. Sajūta, ka velc pa granti, bet īstenībā tas ir kas asāks: skaņa griež ausis no rīta & ritentiņi cieš. Toties - smagums veido labu inerci, žēl, ka nav 4 riteņu un nevar novizināties lejup. Nenokavēju vilcienu un... iegādājos biļeti līdz Hell, kas ir pietura pirms. Reģionālajā vilcienā patīkama balss norvēģiski piedāvā tēju, kafiju un vēl šo to, nosauc pieturas tad, kad vilciens jau apstājies. Konduktori izkāpj ārā, lai pamātu karodziņus. :) Kad Hell pieturā taisos kāpt ārā un man taisās (konduktore) palīdzēt ar koferi, notēloju svētu sašutumu par to, ka tā nav lidosta, un man atļauj aizbraukt līdz lidostai... 2 minūšu attālumā, tā pati cena. Un man ir suvenīrbiļete ;) *** Smaidu. Smaidu iečekojoties, lidojuma laikā (lai gan glōrijas vairs nemana - vietu dēļ). Smaidu ejot šeit pa ielu. mmm, laime? *** Uzlidojam virs mākoņiem. Spīd saule, protamsprotams! Tuvāk galamērķim: nolaižamies zemāk. Esam starp Cirrus un Cumulostratus. Fantastiski un sirreāli; starp diviem slāņiem & mākoņu ainavām... iztēlei un redzei ir, kur aizķerties un pat klupt. Vēl zemāk. Pa baltumu kādu laiku... vai pilots redz? Neatstāj doma par lidmašīnām tuvu, bet - nevienu neredz. Vēl zem mums paliek dažs labs kunkuļains Cumulus, bet.. jau redz zemi. Līdzenu, līdzenu. Ahh. Rīgas ielas. Platas, un nespīd starp māju spraugām un pāri mājām kalni, bet nebūtu jau ar, pa kurieni: mājas ir milzīgas. Pamani pēkšņi plašumu horizontāli un vertikāli, un sīkākās arhitektūras detaļas, un ir TIK skaisti. Dodos uz 1) Maximas ķīmisko tīrītavu 2) 5. debess pusi Avotu ielā, jo trekinga apavi, kas berž, nav patīkama lieta. Un, protams, pastaiga & ūdens centra RIMĪtī, jo Rīgā jau no krāna nedzersi... ai, skaisti. Un pa ilgiem laikiem tik krāsaini cilvēki - saskaņotām šallēm ar zābakiem/cepurēm/somām/cimdiem. Un spilgti! Joy!!!, un Andaa dungā visādas rok un nerok meldijas. :) |
Mazās Mijas pasaules gaitas
March 30th, 2010
10:48 pm - 2. dienaUn šodien.. gadījās nokavēt SP sēdi/atvērto durvju dienu sākumu (bet tur vienalga nebija tik daudz to, ko pacienāt ar Kvik lunsj), jo cepu Zandai torti :)Un tā nu, sasveikts ar apaļām mīnus septiņpadsmit (jo visiem pienāk vecums, kad sveces ir deficīts) svecītēm sasveikts, nopriecājos, ka gaviļnieks man pievienojās un devāmies iepazīt ĢZZF brīvdienā, bija doma par ideju talku, bet uz to (žēl...), bet nepaguvām. Toties ir lieliski. Lieliski. Satikt cilvēkus un aprunāties, un smaidīt, un atminēties visādus sīkumus (izņemot to, ka mājās smaržo un šķietas tāpat kā iepriekšējās Lieldienās). Rīgas nami joprojām liekas monumentāli, un 70 santīmi par transportu daudz: e-talonu senči (šķiet) kkur noslēpuši, pie riteņa netiku šodien, un ar kājām gan arī vairs neriskēju iet: attālumi tomēr lielāki nekā Trondheimā (kaut arī kalnu nav) un ap 21iem miegs uzvar; lai gan vakar varonīgi tiku no Avotu līdz Kuldīgas ielai. Jauna fīča: kafejnīcās var tikt pie bezmaksas ūdens, bet RnR tas ir foršāks (Venden ar citrōnu), bet Chilli Picā karsts ūdens krūzītē pēc ļoti īpaša lūguma... Un Dailes Teātris: Ka tavu tēti nedaudz sapurina un nedaudz iepriecina. Pirmās rindas mazajā zālē ir lieliskas, kaut arī redze ir jūtami cietusi mācību procesā - visu laiku gribas uzskriet uz skatuves un atņemt tai meitenei sarkanās zeķes ar šleifītēm. Nez, ko viņi dara ar tiem, kuri kāpj uz skatuves..zonas? |
Powered by Sviesta Ciba