Igaunijas pareizticības garīgais mantojums un savoka glamūrs
Igauņi ir uzražojuši savu versiju par Kung Fu Hustle - https://www.youtube.com/watch?v=OZtgZ9YaCfU pieejama ltv replay ar nosaukumu Neredzamā cīņa.
Andrijs Baumeisters savā lekciju ciklā par Meistaru un Margaritu stāstīja, ka Bulgākova romāns daudziem sekularizētajiem padomju cilvēkiem bija pirmā iespēja uzzināt kristietības stāstu.
Igaunija ir diezgan postprotestantiska vieta - ar saviem nenoliedzamajiem utilitārajiem panākumiem, kad izsapņotā materiālā turība jau ir sasniegta un tomēr nākas domāt par to, kāda tam sasniegtajam ir jēga. Filma sākas kā balagāns, pārestetizēta, saldā glazūrā pasniegta Brežņeva laiku padomija, kur kā viena no butaforijām parādās pareizticīgo klosteris. Pie tam filmā klosteris kā vieta patiešām rada paradīzes stūrīša, pēc kura ilgojas sirds, iespaidu. Tālāk stāsta fonā ļoti spēcīgi ir parādīti kristietības elementi - ikonogrāfija, arhitektūra, sakrālā mūzika, lūgšanas. Filmas autori neapņirdz "melnsvārčus", mūki ir gudrības avots un stāstā iztrūkstošās tēva figūras substitūti.
Patiešām interesanti, ka mūslaiku igauņiem vajadzēja tieši šādu pasaku terapiju. Gan par ticību, gan padomju laiku.