sveiks,tu esi vairāk draugs nekā jebkas cits.bet tava elpa atbalsojas tukšajās bezlogu telpās un tavi soļi nojauc vakardienas atmiņas,tava balss ir kā svece nebeidzamā tumsā un tavi smiekli kā saule kaut kur aiz mākoņiem.es nezinu kas tu esi un tu nezini kas ir kas.es tevi nemeklēju un tu nelasi grāmatas.es neko negaidu,bet tu rotājies ar ziediem un saules stariem.galvā reibonis un ielas tik tukšas.tikai vientuļās laternas izdveš čukstus,viss cits klusē,un,lai klusē,tapat neviens nemācētu ieklausīties.es nezinu ko es saku,bet varbūt kāds prot vairāk burtu nekā es.