es gribu,lai tu iznīcini manu prātu.jā,mazais,piedirs manu dvēseli.smejies man sejā un saki,ka es esmu cūka.jā,degredē mani,noniecini un pēc tam aizmet.
ko vairāk gan man vajag kā vien mūžīgu nožēlu?
man nevajag neko,paties,pilnīgi neko.es neko neprasu un nekad neesmu prasījusi.tiešām nevajag.
nekā netrūkst.
viss ir čupiņā,alfabētiskā secībā ačgārns.

ja es varētu-mainītu mugurkaulu,mainītu prātu un dzīvotu ar piedirstu dvēseli.
tagad miegu?tas tāpat nedod atpūtas sajūtu vai jebkādu mierinājumu.

hā!