es pieļauju kļūdas,aizmirstu par tām,bet tās atgriežas,lai atgādinātu par sevi.vienmēr.pagātne seko ik uz soļa,domas jaucas,maisas un sacietē,sapņos mieru vairs neatrodu.
šodiena ir kā jebkura cita diena ar The Cure,kaimiņu tuciniekiem,sāpošu muguru,kafijas krūzi un nepārvaramu vēlmi piedzerties,lai pagātne un pieļautās kļūdas noslīktu,apriebtu un uz kādu laiku izzustu.
pudele ir mans vienīgais mierinājums.es kā Aladins meklēju tajā savu džinu kas varētu piepildīt kaut vienu vēlēšanos.tukšoju pudeli pēc pudeles,bet vienmēr uzduros tukšam nekam.
kapēc citu kļūdas es paredzu?es paredzu grāmatu beigas,filmas nākamos kadrus un dziesmas nākamo līniju,bet neredzu kas mani sagaida tālāk.nākotne ir melna bilde.nākotne ir tukša,gluži kā tagadne,bet pagātne pildas ar kļūdām un muļķīgām izvēlēm.