ļoti iespējams nekam vairs neredzu jēgu.


ārā spīd saulīte,dzeru kumelīsu tējiņu un esmu ietinusies savā mīļajā,lielajā,ērtajā vīriešu jakā.

šorīt sapratu,ka neko nevaru vairs paskaidrot.dzīvoju tikai emocijās un to izteikšanai man trūkst gan burti,gan vārdi.
vakar pirms aizmigšanas iedomājos,ka tagad patiešām jau jūku prātā,vai vismaz esmu pārāk ļoti nobrucinājusi savu nervu sistēmu.