vakar mana sirds pildījās tādas laimes kāda tajā sen nav atradusies.
bija skaņas, smaidi, smiekli, bija piepīpētas pīpētavas un plastmasas glāze pilna alus.
vakar mana sirds pazuda mūzikā un atradās dzimtās zemes pagrīdē.

šodien viss tik skaidrs sirdī kā miers pēc vētras, varbūt tā jau ir, manī bija vētra, kas beidzot norimst.
un rīt jau prom. prom no maniem cilvēkiem, manām sienām un spalvainajiem draugiem(to skaitā arī cilvēki).
bet uz dŗīzu atgriešanos.sirds vairs neļauj mukt.