prāts tādā miera eiforijas stadijā,ka gūltā tā vien sauc savos apkampienos,lai rīt varētu celties un kārtot un pārkārtot un lasīt(ja piespiedīšos,jo tā grāmata paliek traka uz beigām.un man ir niķis pēdējās,aptuveni,100 lapas vilkt pēc iespējas ilgāk,jo man nepatīk,ka labas grāmatas beidzas.bet tai pat laikā nevaru sagaidīt sākt nākamo.) un tējas,tējas,tējas,jo es gribu izskalot savu organismu no visa,kas viņā tik sastūķēts pirms sāku nākamos sūdus viņā grūst.
miegs,miegs,miegs.