vakar ar pa degunu tekošu asiņu starumi,smaidu līdz ausīm,sauli acīs un smiekliem pa visu ielu,ļoti skaļi un laimīgi dziedāju Bleeding Love.nekāda love jau nebija,bet paasiņoju tā kārtīgi.pat nezinu kāpēc tas radīja tādu komēdiju.
šodien jācenšas pārāk daudz nedirsties un in general turēt muti.rīt jāmeģina tas pats.
bet tagad es smirdu un gribu dušu.ilgu un karstu,jo slimīna jau gandrīz atkāpusies un jūtos pat dzīvelīgi.

un kā Tev iet?