Par atgriešanos / neatgriešanos (2. daļa)
Hronoloģiski nepareizā secībā, bet nu tomēr. Kaut kādā mistikā kopā ar kolēģiem bijām nokļuvuši Īrijas vienā no lielākajām nekurienēm. Īrijā tādas ir vairumā, tomēr pēc 4 stundu brauciena pa mežu ceļiem, 8 paģirainiem džekiem ieraudzīt mistisku benzīntanku bija gluži sireāla sajūta. Tā kā oāze. Nu, bet tas, ka šajā benzīntankā mūs apkalpoja skaidrā latvju valodā, bija vienkārši burvīgi.

Šajā gadījumā teikšu, ka konkrētie džeki būtu laipni gaidīti atpakaļ, jo lieliski izprot latvieša vajadzību - viskijam jābūt visdārgākajam, bet ar atlaidi (ko viņi paši piedāvāja) :)

Starp citu, no tā benzīntanka līdz nākošajai civilizācijai bija jābrauc vēl vairākas stundas. Patīkami, ka Īru vietvalži domā par ceļotājiem. Un īpaši par iespēju svešā valstī runāt savā valodā :)