Par tiesu un helikopteri
Tā nu ir sagadījies, ka nokļuvu tiesā kā liecinieks. Tiesājas privātpersona, kas iesūdzējusi tiesā valsts mīlētāko iestādi par bezpriģelu, attiecīgi, būt par liecinieku šitādā keisā ir labi.
Nekad iepriekš nebiju bijis tiesā, jo vienmēr kaut kā tiesas spējušas notikt bez manas klātbūtnes. Pat, ja esmu bijis iesaistīts. Bet ne par to ir stāsts. Tātad, nekad neesmu bijis tiesā, bet esmu pārliecināts, ka esmu labi sagatavojies būt par liecinieku. Alliju Makbīlu esmu redzējis gandrīz visu, Suits no A-Z.
Pirmkārt nedaudz info tiem, kas nekad nav bijuši tiesā. Tā ir interesanta iestāde. Darba dienas vidus - neviena cilvēka. Pat apsarga nav visā mājā koplietošanas telpās. Parkingā ārā vieta 12 apmeklētāju mašīnām un 40+ tiesas darbinieku mašīnām. Apmeklētāju vietas bija aizpildītas pilnībā, tāpēc domāju, ka visi baisi tiesājās. Bet nē, izstaigājot pusi mājas secināju, ka vienīgā aktīvā tiesa ir tā, kurā man jāliecina. Tātad, ir skaidrs, ka ~12 cilvēki ir atraduši bezmaksas apsargātu stāvvietu. Darbinieku vietas bija aizpildītas pa pusei. Laikam tādēļ tiesas mājā tik kluss.
Atradu tiesas zāli, šausmīgi vīlos. Šausmīgi! Ne Allijā, ne Suitos neviens sevi cienošs noziedzieks netiek tiesāts kaut kādā minikabinetā, kurā ir milzīgs rakstāmgalds tiesnesim, galds pa ~30 eirām katram apsūdzībai un apsūdzētajam. Un briesmīgi krēsli lieciniekiem. Un piedevām, liecinot ir jāstāv kājās! Pa vidu! Tiesnesis priekšā, advokāti no muguras.
Tālāk gan viss bija kā Suitos. Bija pat jāpieceļās kājās. Divreiz! Gan dodot sveicienu tiesnesim, gan apliecinot, ka esmu ieradies. Un tad mani izdzina ārā, tā kā nezinu, ko prasīja pārējiem lieciniekiem.
Bet tad beidzot pasauca arī mani. Dialogs ar tiesnesi, kurā vārds tika dots arī advokātiem, bet to replikas izlaidīšu, jo tiem bija tikai precizēošs raksturs:
T: bla, bla, bla... apstākļi, ka nevarat liecināt.... blā, blā, blā.... kriminālatbildība.... parakstieties!
Es parakstos
T: tātad, Jūs esat helikopters!
Es: nu ne taču!
T: likumā rakstīts, ka esat!
Es: kā tad tā?
T: Izpletiet rokas!
Es izplešu
T: Pagriezieties!
Es pagriežos
T: Likumā rakstīts, ka ja Jūs ir spārni un tie griežas, tad esat helikopters.
Es: Nu bet kā tā....?
T: Kad pirmo reizi izpletāt rokas?
Es: mmmmmm sen.....
T: Kad sākāt griezties?
Es: arī sen....
T: Vai varat kaut kā pierādīt, ka neesat?
Es: Bet tas taču ir acīmredzami. Šeit būs ārsta apliecinājums par to, ka man ir asinsspiediens un pulss; te būs čeks, ka iepērkos veikalos Rimi un Kurši (cik zinu, tad tajos nav nekā helīšiem); un visi apkārtējie apliecinās, ka es neesmu helikopters.
T: Tā, tiesai ir jāizvērtē, ka iesniegtais čeks no Rimi 2007. gada vasarā ir izsists pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. ... par stingro pavadzīmi. Laikam nav. Šo neapskatām. Tā Kuršu pavadzīme. Kā saprast, ka esat iegādājušies trubas un skrūves? Skrūves taču ir arī helikopteriem! Tātad, Jūs esat helikopters. Pārējo liecības netiek ņemtas vērā, jo nejauši izvēlētiem cilvēkiem nav tiesības sniegt apliecinājumu, par to, ka neesat helikopters. Un par galveno. Ārsta zīmē, kas apliecina, ka Jums ir asinsspiediens kā cilvēkam un pulss, sadaļā par pulsu (tas ir uz vienas lapas iesniegts dokuments), nekur nav norādīts, ka pulss tika mērīts tieši Jums.
Es (uz pauzes)
T: Tā, tiesai būs nepieciešams laiks, lai izvērtētu liecienieka sniegto informāciju. Lēmumu par to, ka esam pieņēmuši lēmumu vēl mēnesi lemt, sniegsim pēc mēneša. Vai diviem. Paldies, liecinieks var būt brīvs!
Un tad es sapratu! Katrā kabinetā, katrā gaitenī ir durvis uz āru (tipa franču balkons). Bet bez restes. Bez margām. Bez balkona. Tu vari droši doties ārā pa tām, jo Tu esi helikopters.