Tā sajūta, ka drīz būs gatava Vabole!
Jau otro mēnesi 2-3 reizes nedēļā mēdzu nodarboties ar to, ko nebiju darījis n-tos gadus - pazust garāžā. Sākot Vaboles atgriešanu uz ielām, nospraudām sev robežas: "Davai, taisām tikai tik, lai varētu apskati iziet."
Protams, bremzes nācās pasūtīt jaunas. Ja ir jaunas bremzes, tad diski jau nu būtu jānosmilšo un jānokrāso. Darīts. Nu, nevar taču ar apskritušiem buferiem braukt. Es smilšošanas kastē iekšā un krāsas pišķiks rokā. Bišķiņ kaut kas vārstos grab. Labi, tikai nedaudz pajaucam motoru un pieregulējam. Apskatē varētu piesieties par rūsu apakšā. Tvaikoju, mazgāju, krāsoju, apakša kā jauna. Fuck, labajā pusē loga airis nestrādā. Pēc durvju izjaukšanas arī moldings un gumijas neizskatās pārāk labi. Labi, lai iet jaunas. Lampa notīta ar izoleni un plastilīnu. Jāpaskatās kāpēc. Nu jā, pietīts moldings no cita gada mašīnas. Tagad ir jau atnācis pasūtījums ar jaunajiem moldingiem gan durvīm, gan lampai. Un vēl daudzi tādi sīkumi.
Attiecīgi sajūta, ka tūlīt būs gatavs, nepamet nevienu brīdi. Vakar aizverot garāžas durvis, galvā pārcilāju vēl izdarāmo darbu sarakstu un sapratu, ka nu jau nu točna atlikuši pēdējie metri līdz varēšu doties uz apskati un tad ielās. Palicis saskrūvēt jaunās lampu aplodas, ievietot jauno logu pacēlāju un salikt atpakaļ durvis, piekrāsot stāvēšanas un remonta laikā radušās skrambas, nokrāsot grīdu, pieskrūvēt buferus, ieliet svaigu eļļu un pieregulēt CO.
Pašā jūlija sākumā Vabole būs atpakaļ ielās!