Spamparāde [Bloks|kalendārs|spamparāde|autors]
PHz

[ autors | sc userinfo ]
[ kalendārs | diezgan stulbs ]

Zibenstakas
[Paskat tik:| SpampamparādeKārtībai jābūt!Če ZandersMūziciņasO ]

[18. Apr 2015|22:56]
avralavral
Jauks raksts par bioloģijas mācīšanu Kentuki
https://orionmagazine.org/article/defending-darwin/
zibenstakaiekomentēt

. [18. Apr 2015|22:41]

kur_tas_atrodas

[begemots]
zibenstakaiekomentēt

Jūtūbes ballīte [18. Apr 2015|21:52]

phz
[Tagi|, ]

Kā programmiski noteikt, ka kaimiņiem viesības?

... tālāk ... )
zibenstakaiekomentēt

[18. Apr 2015|21:29]

par_velti

[huinja]
Eiroaptiekas papīrītis, kas ļauj līdz 30. aprīlim nopirkt Daily Pharma Occuvision kapsulas 30 gab. par 5.89, nevis 9.85, kā parasti. (tā viņi raksta)

Ja kādam vajag, atstājiet e-pasta adresīti.
zibenstakaiekomentēt

Sudrabas reformu partijas kongress [18. Apr 2015|21:17]

texti
[Tagi|, , , , , , , , ]

Jau izsenis bijām uzaicinātas apmeklēt Latvijas Zaļās partijas kongresu, taču beigās šo ielūgumu izmetām miskastē, jo no kolēģes Ināras Egles uzzinājām, ka tajā pašā laikā norisinās arī “No sirds Latvijai” kongress, ko viņi gan sauc par kopsapulci, jo tā arī nav spējuši vienoties, vai vārds “kongress” jāraksta ar vienu vai diviem s. Nolēmām caur Sudrabas birzi iet, jo par ko tad varētu parēkt Zaļās partijas kongresā? Par Vējoņa akcentu? Nē, paldies.

Sirdslatvieši bija mācījušies no savām kļūdām un, lai izvairītos no pārmetumiem par pārlieku lielu saistību ar numeroloģiju, kopsapulces programmā nav norādījuši nekādus laikus. Kā būs, tā būs. Pats pirmais iespaids par pasākumu bija ļoti pozitīvs – mūs sagaidīja kungs, kurš laipni norādīja, kur jāiet, kā arī zālē bija atsevišķi dīvāniņi žurnālistiem, kur gan mums klātu piesēdās kāds pensionārs, kurš aizrādīja mums par to, ka nepiedalāmies balsojumos. Tas viņam lika domāt, ka esam dabūjušas darbu novērotāju vakancē. Kāda viņam vispār starpība? Mēs viņam prasām, cik viņam liela pensija? Pensijas jautājums vispār bija pats būtiskākais, jo vidējais delegātu vecums bija 240 gadu.

Ir zināms, ka partijai “No sirds Latvijai” ir divas lokomotīves – Sudrabas kundze un Kūtra kungs. Ikvienam jāzina, ka tas ir dirsā, jo vienam vilcienam nedrīkst būt vairākas lokomatīves. Ja ar pirmo viss tā kā skaidrs, tad ar otro netiekam gudras – kongresā saskaitām vismaz trīs personāžus, kas aizdomīgi līdzinās bijušajam Satversmes tiesas tiesnesim. Tas nekas, jo, kā liecina latviešu tautas folklora, Kūtrus skaita pavasarī, bet īsto var atpazīt pēc tā, ka viņš ir pilnīgs knipucītis. Tiešām kniepadatas lielumā.

Kongresu atklāj Latvijas valsts himna, kuras pavadījumu labākajās nacionālā romantisma un zaļumbaļļu tradīcijās izpilda Arvīds Platpers ar akordeonu. Tālāk seko Ingunas uzruna, kura, gods kam gods, šoreiz demonstrē pat diezgan normālu seju. Literatūras gada balvas gaidās viņa savu emocionāli piesātināto un izcili poētisko priekšnesumu sāk ar gejas rindām no kāda Lieldienu apsveikuma, kuru saņēmusi, dārzā šūpojoties un draiski ripinot oliņas. Izklausās gan, ka šo runu viņa pirmoreiz izlasījusi, no rīta zīmola “Panda” taksometrā šaujot uz kongresa norises vietu – pieczvaigžņu viesnīcu “Merkurs”.

3.vidusskolas direktors Andris Priekulis savu runu teic Windows Media Playerī, turklāt sākumā tas notiek bez skaņas, kas izraisa vairākkārtējas ovācijas. Publikai runa patika tik ļoti, ka mirkli tika apsvērta doma to likt uz repeat forever.

Protams, partija nevar sastāvēt tikai no lokomotīvēm vien – kopsapulcē izceļas arī vairāki lopu vagoni, kas Gunāram Kūtrim te liek smiet, te – šausmās nodurt acis, bet citu reizi aizrādīt, ka biedru sniegtie statūtu grozījumi diemžēl ir pretlikumīgi. Viens no ievērojamākajiem pārmaiņu tīkotājiem ir Drandes kungs, kurš ir iesniedzis apmēram trešdaļu no visiem kopskaitā 78 priekšlikumiem. Ja šobrīd Latvijā ir nūjotāju federācija, tad Drandes kungs būtu pelnījis kļūt par tās priekšsēdi, jo visu kongresa laiku popularizēja šo sporta veidu – apmēram 10 reižu viņš devās debatēt, vienā rokā vicinot abas nūjas, bet pārtraukumā un citas biedrenes runas laikā braši nodarbojās ar šurpu turpu nūjošanu iekštelpās. Nūjas neapšaubāmi varētu kļūt par partijas simbolu, jo mirklī, kad šis kungs stāstīja par 500 tiesnešiem, kas melojot katru nedēļu, nūjas dramatiski apgāzās.

Šo spraigo momentu garām palaida EK, jo bija devusies uz tirdzniecības centru “Origo” apēst kebabu. Te arī nonākam pie traģiskā kongresa cienasta – abas autores (EK un AK) bija spiestas uz maiņām doties ieturēt pusdienas citur, jo Sirdslatvieši nezina, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Kafijas pauze bija paredzēta tikai pēc 3 stundu vāvuļošanas, turklāt uz visu baru bija tikai 2 paplātes ar kaut kādiem cepumiņiem un sīkām bulkām. Tostarp bija arī tāda bulka ar sieru un speķi, no kuras bišķiņ rāva uz augšu. Partija bija nolēmusi arī neatbalstīt Latvijas lopkopjus, jo pie kafijas netika piedāvāts piens. Iespējams, apkalpojošais personāls tomēr izdzirdēja Texxxtu spriedumu un, sākoties otrajam cēlienam, tomēr bija izdevies pa visu viesnīcu salasīt vienu piena krūciņu. Labi, mums jau nekas, bet tomēr šāds cienasts jāuzskata par necieņu pret tiem partijas biedriem, kas braukuši no Liepājas un brokastojuši septiņos no rīta. Diemžēl otro izrādes cēlienu pavadīja nemitīga vēderu burkšķēšana. Pat bomzīgajā Naciķu kongresā pirms darba tika pasniegta kāda sažuvusi bulciņa, un izsalkušākie no eglītes varēja noskrapstināt pa piparkūkai. Un vispār ir pienācis laiks atvainoties “Vienotībai” par to, ka reiz apsmējām viņu cepumus – kopumā tomēr cienasts Solvitas kongresā bija lielisks. I zivtiņa, i gaļiņa, i pieniņš!

Runāt par uzkodām nav iespējams, nepieminot arī tualetes. Viena no tualetēm bija abiem dzimumiem kopīga, turklāt apveltīta ar lielisku ekstru – krāsainu dīvānu pārbagātu lounge zonu pie ieejas. Otrā tualetē ceļa galā dzimumiem tomēr bija jāšķiras, sievietēm dodoties uz telpu baltā, bet vīriešiem – melnā krāsā. Gods kam gods, jau neilgu laiku pēc kopsapulces sākuma visu podu malas bija sirsnīgi apmīztas. Kādu neparastu atgadījumu dalītajā dzimumu tualetē piedzīvoja AK, kura iegāja priekštelpā tieši brīdī, kad kāds padzīvojis kungs devās laukā no sieviešu biedrības nama baltās zāles. Viņu ieraudzījis, kungs kautrīgi nodūra acis un ieslēdzās atpakaļ tualetē, no kuras vēl tikko, kā viss liecināja, bija gribējis izkļūt.

Izrādās, Lieldienu apsveikumi nav vienīgās gejas rindas, kas ir Sudrabas kundzes grāmatu plauktā, tāpēc turpmākajās uzrunās viņa paspēj citēt arī Reini Kaudzīti un Zentu Mauriņu. Kūtra kungs tikmēr savu sakāmo sāk ar sakrālu un pareizticīgu frāzi par to, ka sarunām jābūt dažādām. Tieši tā! Tāpat kā dzimumiem laulātā pārī, tāpat uzturam un arī zeķēm, galu galā. Ja Sudrabas runas tiek ieturētas vairāk tīrās Saeimas kritikas garā, tad Kūtris vien nebeidz lielīties ar sasniegto. Visvairāk jau ar to, ka Saeimā viņus, nosirdslatviešus, uztver kā saprātīgus cilvēkus, nevis kaut kādus caurkritušus aktierīšus. Savukārt Šimfas kundze norādīja, ka Sirdslatvieši neizkusīs kā tāds vakarējais sniegs, jo Saeimā partija tiek uztverta kā cietais rieksts. Viņa arī atklāj galveno partijas noslēpumu: “Par mums nekad nevar būt drošs.” Vairāki partijas biedri arī runās uzsvēra, ka viņu atšķirības zīme esot nākšana Saeimā ar lozungu “Vajag pārmaiņas!”. Citas partijas gan parasti vēršas pie tautas ar atklātu paziņojumu, ka pārmaiņas viņiem nav prātā, vienkārši gribas kopā ar citiem pastrādāt tāpat kā līdz šim. Sevišķs naids partijas rindās vērojams ne tikai vienam pret otru, bet arī partiju “Vienotība” un žurnālistiem, kuru ēteru laiki ir jau minētās lielpartijas izpirkti ar vēl lielāku pārliecību nekā nocenota desa un blūzes Stockmann Trakajās dienās.

Diskusijās par statūtu maiņām visbiežāk lietotais arguments ir “Bet tas jau ir rakstīts likumā” – tas tiek izmantots, lai atbalstītu izmaiņas, kā arī lai tās atzītu par bezjēdzīgām. Vienlīdz labi der gan arguments “Tas ir likums, tāpēc drošības pēc jāiekļauj arī statūtos”, gan “tas jau ir likums, tāpēc nav jēgas to iekļaut statūtos”. Tā, piemēram, kāds visnotaļ saprātīgs džeks sarkanā džemperī atzīst, ka varbūt nav baigās jēgas norādīt, ka nāves gadījumā tiek izbeigta cilvēka darbība partijā. Viņam piekrīt Gunārs Kūtris. Viņi arī bija vienīgie, kas ilgstoši un pārliecinoši izrādīja Homo sapiens sugas pazīmes. Toties ar negaidītām veiksmes, prāta un intuīcijas spējām izcēlās Jelgavas nodaļas vadītāja Varslavānes kundze, kura nesaprata, kāpēc partijai būtu vajadzīgs ģenerālsekretārs, kas tas vispār ir un ar ko šī vakance atšķiras no partijas priekšsēdētāja. Arī, lai saprastu atšķirību starp zaļajām un sarkanajām balsošanas kartītēm, partijas biedriem vajadzīgas vien minūtes 30 jeb aptuveni 40 grozījumi partijas statūtos. Kāds kungs sūnu ciema zaļā kreklā uzsāk savu runu: “Ar taisnību tālu netiksi, tāpēc es ar prieku runāju par šo rezolūciju."” Viņš aicina maigi ar sētas mietu no partijas izdzīt vēlēšanu kampaņas vadītāju, kurš par 700 štukām eiriku Saeimā iebīdījis vien septiņus purnus. Tas nekas, jo, lai nu ko, bet izslēgt vai aizbiedēt no partijas savus biedrus “No sirds Latvijai” prot labi. Tiesa, nezinām, ar kādu mietu tādā gadījumā savu kampaņas vadītāju būtu jāslānī partijai “Latvijas attīstībai”.

Partijas rezolūcijā galvenais punkts ir “No sirds Latvijai” prezidenta kandidāts. Sākotnēji lemts, ka tai jābūt Ingūnai Sudrabai, bet izceļas diskusijas, kurās tiek pausts viedoklis, ka labāk lai Ingūna paliek Latvijā (bet prezidents, kā zināms, pārvietojas starp kalniem un jūru citās zemēs). Biedrs Jānis Grabovskis aicina par prezidentu virzīt Gunāru Kūtri, jo viņš netikšot locīts. Grabovska kungs arī nebaidās sākt ar sevi un, ja gadījumā Kūtra kungs negrib pieņemt prezidenta vakanci, Grabovskis ir pats gatavs to pieņemt, jo viņš pats esot nolauzis 18 gadu un viņam esot iespaidīgs vārds. Nav īsti skaidrs, ko viņš tieši tos 18 gadus ir lauzis. Iespējams, viņš vienkārši vēlējās uzsvērt, ka ir pilngadīgs. Katram ir savs viedoklis par iespējamo prezidenta kandidātu, bet skaidrs ir viens – bez šaubām prezidenta portfelis tiks tieši šai partijai. Kaut arī jau gatavā rezolūcijā rakstīts, ka par prezidenti jākļūst Sudrabas kundzei, viņa tomēr nolemj visus uzmest un paziņo, ka viņai tā Rīgas pils simt gadu nav vajadzīga un lai tur iet tas Kūtris. Par šo rezolūciju tiek balsots nevis ar mandātiem, bet gan ar aplausiem – tieši kā Ventspils Muzikālajā bankā! Kūtris ar 78 decibeliem uzvar. Urrā!

Aplūkūjot kopsapulces programmiņu, nekavējoties sazinājāmies ar Stand-up Musiqq menedžeri Edgaru Bāliņu, lai norādītu, ka partijas revīzijas komisijā ir kāda kundze ar uzvārdu Bāliņa. Īstenībā tas nekas – EK vēl aizvien nespēj atgūties no tā, ka beigās Sirdslatviešu ētikas komisijā ievēlēts kāds Pēteris Kolāts. No tā droši vien nekad neattapsies “Dienas” žurnālists Atis Rozentāls – viņš, uzzinot šos jaunumus, apkārt vērās ar tik lielām acīm, ka ar viņu varētu sacensties tikai pati Ingūna Sudraba. Tāpēc Atim sirsnīgi iesakām partijā iestāties. Galu galā viņam būtu milzīgas iespējas iekļūt partijas gudrāko cilvēku top3.
zibenstakaiekomentēt

R&D in da kitchen departement [18. Apr 2015|20:54]

anonymous
Vienudien pagatavoju alū tvaicēto un garšvielās labi izvārtīto jēru (http://www.saveur.com/article/Recipes/Steamed-Spicy-Lamb-Shanks). Man gan nebija visu nosaukto piparu, pieblenderēju maisījumam pusi lielveikalos nopērkamajos aso piparu komplektos esošo Scotch bonnet, un arī bija labi. Jērs bija labs, bez zobiem varētu ēst, bet nav jau miera.

Šodien pagadījās iepakojums ar teļa lāpstiņām, un izdomaju eksperimentēt. Jau agrāk rakstos biju pievērsis uzmanību, ka t.s. smaržīgos piparus (pie mums sauktus arī par vircēm, kas turklāt nesot nemaz pipari, bet kaut kas pilnīgi cits) var izmantot ne vien kā pēcāk izmetamu elementu zupās un buljonos, bet arī kā līdzvērtīgu garšvielu, piemēram, cepot gaļu. Vajag tikai sadauzīt vai saberzt un kopā ar melnajiem pipariem ierīvēt cepamo produktu. Tā arī darīju ar teļu kādas 3 stundas pirms gatavošanas un apklāju ar plēvi, lai ievelkas un ieņem istabas temperatūru. Tad uz pannas eļļā ātri no abām pusēm apcepu, apkaisīju ar sāli un iebāzu cepammaisiņā, kur bija arī drusku lauru lapu un daži pētersīļu kāti. Maisiņa abus galus rūpīgi aizsēju, un to visu liku katliņā ar verdošu ūdeni, vāku ciet, un ļāvu ūdenim lēnām vārīties 1,5 stundas (svarīgi, lai aizsietie gali paliktu virs ūdens, tāpēc tos ar to pašu diegu atsēju pie katliņa rokturiem). Rezultāts jau ir ātri vien apēsts, bet es zinu, ka pie šī viltotā Sous-vide (kuram gan mājās ir vakuuma mašīna un arī cirkulators mājas virtuvē, manuprāt, jau ir tuvu kulināram SM) es vēl atgriezīšos un par to visu vaļasbrīžos padomāšu.
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

Vakar bija dzimšanas diena. Man sadāvināja puķes. [18. Apr 2015|19:51]

uzpurne
... tālāk ... )
zibenstakaiekomentēt

[18. Apr 2015|19:52]

vajag

[la_cumparsita]
Vajag palīdzību vai padomu.
Esmu Ebay vinnējusi izsolē preci, taču pārdevējs no UK atsakās šo preci sūtīt uz LV, jo sūtīšot tikai uz UK. Preci man ļoti vajag. KMTD?
Varbūt ir kāds UK cibiņš, kurš varētu izpalīdzēt ar savu UK adresi un tad atsūtīt paku uz LV?
zibenstaka12 komentiņi|iekomentēt

[18. Apr 2015|16:59]

martcore
lasu par gendernetaisnību starp vīriešiem un sievietēm attiecībā uz ēšanas paradumiem (nezkāpēc šādi ieraksti lj topā izlien pēc mēneša, hvz)
jāsaka, tas patiešām viss ir dīvaini - es daudzreiz esmu dzirdējis šo "tu esi vīrietis, tev daudz jāēd", acīmredzot, tāpēc, lai es pēc tam varētu ar vienu roku apgāzt tanku
latviskā dzīvesziņa
lai arī, ja es sarīšos daudz, mani drīzāk sāks vilkt uz miegu, nevis tanku gāšanu
un vispār ēdu es salīdzinoši maz un visparastāk vienreiz dienā

a meitenes var ēst tik, cik uzskata sev par vajadzīgu, es tā domāju
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

[18. Apr 2015|14:59]

chimera
paris piles ikdienas maltas darvas:

1) vakar, aizvakar besijos par kondicionieriem autobusos - nav vel tik tveicigs, lai galapunktaaa izkaptu parsalusi; shodien mans besis tika uzklausits, un uz mdinu braucu ar autobusu, kura uz pilnu klapi bija ieslegta apkure (ara ir 24 gradi). lai kaut ka to kompensetu, pec 10 min dienishkja kondishka tomer tika ierubita, un no augshas es salu, kamer no apakshas - cepos.

2) gribeju nopirkt mammai richarda ellisa fotoalbumu (lieliski maltas foto 19/20 gs mijaa) mdinas nacionalajaa arhivaa, 10 min mekleju kadu, kas varetu man to pardot, beidzot atradu tadu pashu 19/20 gs mijas vechuku, kursh vel pec 10 min krekshkjeshanas konstateja, ka nemak atslegt vitrinu un nespej man pardot pilnigi neko.
zibenstaka4 komentiņi|iekomentēt

[18. Apr 2015|14:57]

chimera
iesoljoju kadraa maltieshu serialaa un viskautkas cits.
zibenstakaiekomentēt

[18. Apr 2015|15:15]

martcore
xxx

lūk, beidzot nopietna reklāma. saimniecībā vajadzīga lieta!
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

[18. Apr 2015|14:29]

pickle_jar
Skumjā konstatācija, ka mūždien nekam nepietiek laika. Sēžam vakardien Ļeņingradā, pa galdu izklāta Eiropas karte, mēģinām vilkt aptuvenos pieturpunktus, lai zinātu, kādiem datumiem pasūtīt to ekspresi, un, bļaģ, nekam nepietiek - atņemt dienas Serbijai, Bulgārijai vai Ukrainai liekas klaji nepiedienīgi, bezjēdzīgi, jo pazūd jēga reģiona apmeklēšanai. Palikt tur ilgāk par 18 dienām - arī nereāli, ja jāpaspēj šķērsot Krievija, ja nedrīkst atņemt nevienu dienu no Mongolijai atvēlētā mēneša un ja veicīgi jātiek atpakaļ mājās, lai sakrāmētu pekeles un kāptu ļotenē uz ziemeļiem.

Mož šitādas pavasarīgas sestdienas ar miļjõns pasākumiem ir šādu situāciju miniatūrmodelis, kas sagatavo reizēm, kad tomēr jāiemācās apsvērt prioritātes un saplānot savu laiku, lai visi satikti, laimīgi un lai pašiem turklāt arī prieks, ne tikai skraidīšana no A uz B un C? Dzīves skoliņa, yo.

Ak, un par laiku runājot, es tač vakardien kincī redzēju brīnišķīgāko īsfilmu. Tā bija viena no īsākajām, kas tika izrādīta, bet bija vienkārši izcils paraugs, kā ar minimāliem līdzekļiem tomēr panākt skaidru vēstījumu. https://mubi.com/films/butter-lamp--3
zibenstakaiekomentēt

[18. Apr 2015|13:14]

nistagms
laiks visiem pārvākties uz Maspisāniem
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[18. Apr 2015|12:40]

zin
[Tagi|, , ]

http://allrecipes.com/recipe/oatmeal-chocolate-chip-muffins/ ar grauzdētām auzu pārslām- uzkarsētā bišķī eļļas + sviestā apbrūnina, pieber bik cukura un pagrauzdē. daļu eļļas aizstāju ar sviestu. piedevās sakapoāta baltā un bišķis tumšās šokolādes, pekanrieksti, kaltētas dzērvenes.
pārējais puslīdz pēc receptes. pieliku arī mazliet kliju (aizstāju daļu auzu pārslu).
līdz ar to , ka šokolāde bija batā schogetten parastā, nevis speciālie cepjamie čipsi, viņa vnk izkusa un pazuda keksiņos
zibenstakaiekomentēt

[18. Apr 2015|11:48]

gary_crant
because reasons

zibenstakaiekomentēt

VELOCIPEDESTRIENNE [18. Apr 2015|11:20]

helvetica
Par laikiem jaunajiem, paaudzēm un tikumiem jeb sveiciens tiem, kuri gatavojas Tvīda braucienam!

 photo velocipedesm01_zps5krdwyie.png  photo velocipedesm02_zpsmmpi40lx.png
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[18. Apr 2015|10:00]

shiry
[Tagi|]

Que pasa, zemapziņa; pagājšnakt jau otro reizi dažu dienu laikā sapnī ņēmu un nomiru.

Bet visādi citādi, ja man dod iespēju izvēlēties gaisa atsvaidzinātāju vīra melni matētajai badass sporta mašīnai, loģiski, ka es ņemšu to, kas ir varavīkšņaini spārnota vienradža paskatā. Duh.
zibenstakaiekomentēt

Dzīve ir lieliska vēl arī tāpēc, ka cilvēks var pārklausīties [18. Apr 2015|09:35]

phz
[Tagi|]

Piemēram, meitene aiz manis stacijā pirka biļeti: «līdz Turīnai».

Cerēsim, ka pēc 10 gadiem tā būs īstenība.
zibenstakaiekomentēt

[18. Apr 2015|08:20]

jojo
šodien ir brīnišķīga diena un man ir ļoti daudz visādu burveklīgu plānu,
piem.
strādāšana dārzā (gribu tikt galā ar uzmācīgo efeju un iestādīt rozi)
zīmēšana (pēdējās hiacintes, tulpes un jocīgā puķe pie dīķīša maina krāsu)
mācīšanās (bez komentāriem)

un vajag izbāzties visiem ārā no mājas, kamēr vēl saulains un burvīgs -
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

Braukājamais
[ Tu aplūko: | pašu svaigumiņu ]
[ Aidā pa šoseju: | vecumiņš ]