| |
[2024-04-27|00:42] |
 |
|
|
| Labdarības birojs |
[2024-04-26|20:12] |
Bieži jūtos vainīga par to, ka nekad nedodu ubagiem naudu, pat centus ne.
Šodien stacijā kāds vīrietis ap 30 paprasīja 80centus, teicu ka nav, jo nebija, bet ja būtu atbildētu tāpat.
Viņš gāja visiem prasīt, neviens nedeva, skatījos kā viņš noskatījās uz vilcienu kas ir tālumā. Tad nodomāju, ja nu man tā būtu un neiedotu centus. Pateicu ka varu pārskaitīt, atbildēja, ka nav kartes. Negribīgi izdvesu piedāvājumu nopirkt, ja dos man atlikumu skaidrā. Nopirku, teicu ka būs jāsēž man blakus, teica ka nofocēs tikai biļeti. Vai atdeva man skaidro naudu? Nē. Vai pateica paldies? Arī nē.
Vai kādreiz vēl kādam ziedošu? Nē. |
|
|
| |
[2024-04-26|14:30] |
|
rubrikā "drukas kļūdas, ko negribas labot": NGO panthers |
|
|
| Kad pazaudējam savu balsi, iestājas izmisums, bet, kad atrodam patieso... |
[2024-04-26|12:40] |
|
Vai balss ir kā pirkstu nospiedumi, kas katram cilvēkam ir unikāli? |
|
|
| |
[2024-04-26|11:11] |
|
vakarvakarā, pirms iemigu, no vannasistabas ar ļoti precīzu intervālu sāka nākt dīvainas skaņas. man likās, ka tā varētu būt kaut kāda kanalizācijas problēma, ar kuru es vnk negribēju dīlot un spiralot, gūglē meklējot kaut kādus akūtus risinājumus, kuru man mājās vienkārši nav. bet arī doma, ka man nedēļas nogali vajadzētu pavadīt dirnot mājās ar kaut kādiem santehniķiem, likās ārkārtīgi nomācoša. es biju šausmīgi nogurusi un negribēju pēkšņi uzskriet bubulim. kaķis gan aizgāja pārbaudīt (malacīte, viņa iet pārbaudīt visas aizdomīgās skaņas dzīvoklī), bet es izrubījos pirms viņa atnāca atpakaļ. pamodos divas stundas pirms modinātāja, visnotaļ priecīga, ka dzīvoklis nav piepildījies ar sūdiem un ka kaķis ir atgriezies un aizmidzis man blakus, bet vannasistabas ritmi nebija mitējušies. visbeidzot, kad pusseptiņos spēju noturēt vaļā acis un pa manu netīro logu man tieši sejā spīdēja saule, saņēmu drosmi un konstatēju, ka tā bija faking veļasmašīna, kas dīvainā veidā bija palikusi ieslēgta atvērtām durvīm. vot tā notiek, kad maigā žvingulī atnāc mājās un pirms miega izmazgā veļu, lai nākamajā rītā varētu uzvilkt zeķbikses. es tak ar rokām varēju izmazgāt. |
|
|
| |
[2024-04-26|08:49] |
|
Jomajo, kas tā bija par ballīti. |
|
|
| |
[2024-04-25|21:43] |
 |
|
|
| |
[2024-04-25|20:36] |
 |
|
|
| |
[2024-04-25|20:13] |
 |
|
|
| Sinonīms vārdam apmācies laiks |
[2024-04-25|16:00] |
"Kad ir laiks fotografēt, vienmēr priekšā deķis". |
|
|
| |
[2024-04-24|21:34] |
 |
|
|
| aprīlis |
[2024-04-24|21:00] |
| [ | Mūzika |
| | Podnieks par Podnieku | ] |
vakar piezvanīja Laicena. acīmredzot esmu viņā izraisījusi interesi. ļoti labi. dažas piezīmes no mūsu sarunas:
* Mirdza Ķempe esot, kaut kad nosaukusi Otto par visskaistāko vīrieti (nuu, pirmskara bildēs viņš izskatās tāds dedzīgs un kvēls. pēc kara viņš liekas kaut kāds pilnīgi citādāks).
* Kad tikusi uzņemta šī fotogrāfija, tad tur bildējušies tikai drosmīgākie. un kāds no malas sarkastiski bļāvis, lai Virza iet ārā no kadra, kas tad notikšot, ja Ulmanis ieraudzīšot. un viens no bildēm redzamajiem vīriešiem esot bijis provokators. to stāstījis Otto.
* es tā līdz galam nesapratu vai viņai to teicis Otto vai kāds cits pagrīdes revolucionārs vai viņa pati pie tā kaut kā nonākusi, bet galvenā padomju varas problēma un posts bijusi slēpta kontrrevolūcija no iekšienes (aka Staļins, ja pareizi sapratu).
sarunājām sazvanīties vēl. viņa liekas ļoti, ļoti interesanta
vēl, nesaistīti ar Laicenu. Otto papīros mētājas arī LCP 1944. gada memoranda noraksts mašīnrakstā. kāpēc?
padomju laikā kaut ko tādu turēt mājās varēja būt diezgan nāvējoši. |
|
|
| |
[2024-04-24|18:30] |
Endrū Doils ir žurnālists no Ziemeļīrijas, Titānija Makgārta ir viņa radīts, satīrisks tēls, kurš šad tad ir aktīvs tviterī. Titānijas argumentus Doils, protams, nav gluži izrāvis no zila gaisa, dažādas to variācijas gan vieglākā, gan smagākā, bet varbūt ne tik komiskā formā var šad tad sastapt. Šīs sarunas ir izklaidējoši palasīt.
( ... ) |
|
|
| |
[2024-04-24|16:16] |
Dažreiz - ļoti, ļoti reti, bet tomēr - es ieraugu kaut kādu jocīgu formu un par to domāju. Bērnībā, pusaudža gados tas bija nesalīdzināmi biežāk, bet šad tad arī tagad.
Mums vannas istabā ir kapitālais remonts. Nevis tā ka - o, kapitāli! bet tā, ka ārprāts, nekas nevar palikt tur, kur bija. Norautas visas flīzes, apmetumi, izurbts viss betons no grīdas utt. Es skatos uz kaut kādu iedobi gāzbetonā un domāju - tā ir šeit jau no brīža, kad cēla māju. No brīža, kad izlēja šo gāzbetona bloku. Pirms tam tādas nebija, un, ja to nourbs vai nozāģēs, vairs tādas nebūs. Un nekur, nekad, nevienu visā pasaulē neinteresē kaut kāda iedobe kaut kādas svešas mājas izķidātajā vannas istabā. To aizšpaktelēs, apflīzēs, apdarinās, un tā tur paliks, līdz māja sabruks vai kāds vēl kādreiz izdomās taisīt Kapitālo Remontu. Tai iedobei nav ne apziņas, ne domu, ne jūtu, bet es par to iedomājos šīs dažas dienas, kamēr tā nav apdarināta. Sēžot uz poda. Pat bez jebkādas pareidolijas, vienkārši kā uz bedrīti betonā.
Vai, teiksim, sadīgusi zīle. Nekādu cerību augt, nonāks kompostā, sapūs, baros manus gurķus vai ko citu. Bet auga tāda zīlīte kokā, piebrieda, sabrūnēja, nokrita. Pazaudēja micīti, sāka augt, dzīt asnu, pārplēsa čaulu, izspieda saknīti. Nu un nonāca kompostā, un nevienam par to galva nesāp un nav daļas.
Nu jā, bet pārējā laikā man par to visu ne silts, ne auksts, eita visas pasaules plaisas, zīles un sabrauktās sliekas pašas uz savām viņsaulēm vai kas nu jums tur kuram ir. |
|
|
| tortured poets department |
[2024-04-24|11:56] |
No Teilores jaunā albuma man sirsniņā visvairāk iedziedas šīs lirikas:
I was supposed to be sent away
But they forgot to come and get me
Jo slimnīca tā arī nav zvanījusi, un es nolēmu tad šajā sezonā vispār nedoties, jo negribu būt izolēta maijā. Lielākajai krīzei diemžēl pati tiku cauri. |
|
|
| aprīlis |
[2024-04-23|21:54] |
sēžu Aleponijā, tieši zem Ļeņina ģīmetnes, gaidu K no Grab mēģa un prokrastrinēju darbu. tāpēc šī vakara Grīnbergu spamā būs neliela kompilācija no preses par slaveno 1928. gada mītiņu cirkā, pēc kuras Otto tika apcietināts.
( part 1 ) |
|
|
