| |
[2024-12-21|10:12] |
Man bija padomā viens nejauks ieraksts, bet tad nolēmu līdz svētkiem neko nejauku nerakstīt..un nekādu politiku. Lai gaiši. |
|
|
| |
[2024-12-21|10:33] |
Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.
(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.) |
|
|
| decembris |
[2024-12-21|00:38] |
| [ | Oma: |
| | jāguļ | ] |
| [ | Mūzika |
| | vis klus | ] |
Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi. |
|
|
| owl and goat |
[2024-12-20|17:50] |
 |
|
|
| |
[2024-12-20|18:36] |
|
Gaidu no Gata pirmo miksu. O, the tension! |
|
|
| |
[2024-12-20|14:22] |
jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?" |
|
|
| par to, kas tiešām paliek pāri |
[2024-12-20|11:26] |
Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.
Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika. |
|
|
| |
[2024-12-19|22:32] |
|
Pieejot pie virtuves loga šobrīd var redzēt Marsu ar neapbruņotu aci. Tas oranži mirgo pa labi virs Mēness. |
|
|
| |
[2024-12-19|12:23] |
|
man liekas, to kā mums ir ar Inesi nav iespējams saprotami paskaidrot nevienam, kurš nav tādā pašā mindsetā un situācijā - t.i. nevienam. no līdzcilvēkiem joprojām fokuss ir uz šķiršanos lai gan patiesībā mērķis ir saglabāt un nesapist to, ka esam satikušies, tātad, par satikšanos. vienam ar otru un beidzot arī pašiem ar sevi. |
|
|
| |
[2024-12-19|10:34] |
un vēl par neapķērību.
sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā... |
|
|
| |
[2024-12-18|13:02] |
| [ | Mūzika |
| | Orbital - Bath Time | ] |
( 3 lols ) |
|
|
| |
[2024-12-18|10:01] |
Interesanta eseja par hibernāciju.
https://aeon.co/essays/how-animals-learned-to-hibernate-and-why-we-cant-do-it-yet
Did our ancestors use hibernation to survive through the winter when it was cold outside or food supplies dwindled? Or is the entire notion of hibernation related to winter misconstrued, and we need a new and fresh perspective? As we know, there are tropical lemurs that can hibernate at high body temperatures, which suggests that being related to winter is a contingent and unimportant feature of a much broader phenomenon than the name suggests. Scientists now agree that animals hibernate not only to save energy or overwinter cold seasons, but as a way to deal with other environmental calamities. This may include wildfires, heatwaves, storms and perhaps even natural disasters on a cosmic scale, such as the meteorite collisions with Earth that wiped out the dinosaurs but spared small primitive mammals that could well have survived thanks to their gift of hibernating.
..
For example – what is the relationship between hibernation and sleep? Recent research in several hibernating species reveals that animals often enter the state of hibernation via sleep, as if sleep were the gateway to the state of hibernation, being the first step towards hypometabolism. Where does sleep end and hibernation begin? That’s not an easy question to answer definitively. The relationship between torpor and sleep remains poorly understood and at best confusing, not least because of a lack of clearly defined concepts in this area.
Hibernating animals appear to be sleeping, yet we define sleep using explicitly brain- and behaviour-centric criteria, such as immobility, an elevated arousal threshold and characteristic brainwaves, while hibernation and torpor are defined based on metabolic criteria. Perhaps sleep has evolved from more ‘primitive’ hypometabolic states, and the animal that goes from sleep to hibernation recapitulates that evolution in reverse? Can we perhaps even view sleep as an aborted form of hibernation, emerging when our ancestors learned to apply the break at the right moment, to remain in control of the bodily state rather than plunging into torpidity?
..
Beigās ir izteikts minējums, ka varbūt cilvēku suga vienmēr ir zinājusi kā hibernēties un tas tiks darīts mirklī, kad citas izejas vairs nebūs. |
|
|
| |
[2024-12-18|11:26] |
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?
Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota |
|
|
| |
[2024-12-17|21:29] |
Ogrē Lēdmanes truši un aitas. Kaut kāds atrakciju parks ar panorāmas ratu. Tur šovakar viss bija ledū. Bet unikums, ka 17.decembrī nesalst rokas bez cimdiem!!! Lai gan upei manāma ledus kārta. ka Kaut kāds piejūras cilvēks esmu. Ļoti patīk priedes. Man tik loti pietrūkst priedes. Manā pilsētā ir daudz egles un eksotiski lapu koki. Tas nav tas. Priedēs kaut kāda majestātība.
***
Vecrīga tik brīnumjauka no rītiem. Gleznotāju iela utt. Vispār es gribētu katru rītu iesākt ar hesburger lēto kafiju un drusku paklaiņot. Lēna līksme.
***
Bija kaut kāds slepenais remonts darbā, no rīta bija griestu balsinājums biris lejā. Man nebija spēka savākt. Ceturtajā dienā es hibernējos un autopilotēju.
***
Mākslas akadēmijas kafejnīcā visas tuvākās iedaļas ir veģetārs un vegāns ēdiens, tālākajā stūrī jēra galiņa |
|
|
| |
[2024-12-17|14:10] |
|
noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas. |
|
|
| punching down |
[2024-12-17|12:17] |
Delfi.lv ir tāds feministu podkāsts 'Visas labas', šad tad paklausos. Nesen tur bija jautājums vai drīkst jokot par visu un tika izteikta doma, ka ne, ka nevar par tiem, kas hierarhijā ir zemāk par tevi.
Šorīt klausījos interviju, kurā Endrū Doils no savas žurnālista/satīriķa/komiķa perspektīvas skaisti ielika šo domu kontekstā:
"...and then there this movement came along which we might call wokeness or critical social justice or whatever you want to call it, which was effectively a new powerful force in society which no one was ridiculing. It was as though for all of us this one closed system of thought had somehow successfully portrayed itself as the underdog and therefore became ring-fenced from satirical attention which is an interesting unprecedented thing. Normally we know the church, the state, the government, whatever..we know who the powerful people are and we know where the satirists target will be. But this was a group that said if you mock us, you're actually punching down..you're a bully, even though this whole movement is of legitimizing bullying."
Un vērtīga piebilde no intervētāja: "It's also a movement that was based on the belief that virtually every form of interaction can be construed as a kind of bullying given that there's no human motivation fundamentally other than that of power." |
|
|
| |
[2024-12-17|13:48] |
ko man ir devusi neo-tantra, īsumā: fokuss pārvirzījies no tā, ka es esmu resna, uz to, ka nav kaut kas nav kārtībā ar auru.
bet redzi, arī tās ir čabošas lapa
īsumā, nav nekā briesmīgāka par kapitālisma iespiešanos reliģijā un psiholoģijā. kapitālisms bija labāks, kad tas mijiedarbojās vienīgi ar mūsu kāri pēc lietām.
nesen nācās (vispār drausmīgi, ka jādara kaut kas tāds) kādam skaidrot, ar ko kapitālisma kolonizācija ir labāka par sociālistu kolonizāciju. jo "Rietumi" joprojām dzīvo "ilūzijā" par Soviet Union projektu (ir viegli par ilūziju nosaukt otra tukšo laukumu, kurā man svilpo vēsturiskā CPTSD vēji): es uzvilkos un apklusu pusceļā. īsumā, mēs esam dirsā no visām pusēm, bet šī saruna mums būs efektīvāka, atmetot rusofobiju un sajūsmu par NATO. |
|
|
| |
[2024-12-17|13:45] |
|
šodien par laimi beidzās Merkura retrogrāds un sākās mēnešreizes - lai arī Kristus mani tāpat no tā visa ir atbrīvojis - it kā. |
|
|