| Cyranoids & Echoborgs |
[2026-05-17|07:17] |
|
|
|
|
| |
[2026-05-17|00:18] |
|
ffs, Kulbergs. Tas čalis, kuram pēc avārijas bija kāds laiks ratiņkrēslā un tad Twitterī kā baigo jaunatklājumu ziņoja, cik slikta infrastruktūra, ietves ir ratiņkrēsliem (līdz ar to visiem pārējiem, kas nepārvietojas ar auto). Baigais jaunums tikai tiem, kam nav empātijas. Nu, un viņš to infrastruktūru kaut kā uzlaboja vai vairs nav aktuāli? |
|
|
| |
[2026-05-16|16:11] |
|
Kādā veidā tieši šis produkts Odorbac tīra?! Ko tas dara ūdenstilpnēm un biotopiem? Snorke, Rāvējslēdzēj, kurš vēl te ir tēmā zinošs? |
|
|
| |
[2026-05-16|00:12] |
Vai kaut reizi dzīvē man būs sajūta, ka esmu gana laba?
Jā, ir lietas, par kurām, es uzsitu sev uz pleca, tomēr aizvien ar to ir bijis par maz.
Jo vairāk es izprotu sevi, jo labāk tas izskaidro dažas lietas manā dzīvē. Un tomēr - vai tāda birku piekarināšana sev ko maina? Vai sapuvis ābols no tā kļūst mazāk sapuvis, ja mēs to nosaucam smalkā vārdā? Priekš manis - jā! Ir bijis reizēm atvieglojoši saprast, ka es neesmu nenormāla, ja esmu savādāka kā citi. Ka varbūt tas nav tikai slikts raksturs un izlaidība. Vienlaikus tas zināmā mērā sagrauj arī cerības, ka kaut kas var mainīties. Jo vienmēr ir licies, ka es saņemšos un tad viss būs. Dažreiz tik ļoti gribētos būt vienkāršākai un pareizākai. Labākai?!
Pietrūkst vienkārša, cilvēciska siltuma.
Ir sajūta, ka es dodu un dodu, atdodu sevi visu. Bet vai ar to pietiek? Vai tagad es esmu gana laba? Un kam es gribu būt gana laba? Pati sev? |
|
|
| |
[2026-05-15|18:43] |
|
domāju, drīzumā nāks atklātībā satriecošā info, ka šlesers uz epšteina salas reiz uzstājās kā dīdžejs ar basiem no iekšienes |
|
|
| maijs |
[2026-05-14|22:21] |
īsumā par politiku:
A: man besī tā premjere
viņas vienīgā kvalitāte ir tas, ka viņa ir sieviete
B: Jā, tagad man besī arī pa īstam
A: nu atsvaidzina tos mūļus ar červeļainajiem pimpjiem
bet citādi viņa man besī
B: Mjā, bet izskatās ka viņai, lai arī sieviete, bet arī ir červeļains pimpis |
|
|
| |
[2026-05-14|16:30] |
|
Siliņas demisija: bye bitch |
|
|
| maijs |
[2026-05-14|14:41] |
| [ | Oma: |
| | NEGRIBU STRĀDĀT | ] |
| [ | Mūzika |
| | putniņi čivina | ] |
piezīmes par ēdienkarti "maijs"
* cepeškrāsnī cepta sparģeļu fritata ar biezpienu (vēlams graudainu), daudz olām no Dzērbenes, pārkaisīta ar čedaru no Īrijas un drupinātu zilo sieru (un svaigu timiānu no dārza);
* ļoti zaļa zupa no nātrēm, spinātiem, sparģeļiem (more or less blendētiem) un zaļajiem zirnīšiem (necik neblendētiem). kaut kas vēl tur bija, jau aizmirsu;
* siltā tomātu mērce no cepeškrāsnī ceptiem tomātiem (no saldētavas), kurus sablendē ar pusbundžu turku zirņiem un maktenu kļocku tahini un uzsilda. pasniedz pārlejot tofu-dārzeņu kokletēm;
* un kad apnicis, ka istabā vēl mētājas pēdējais ķirbis - 3 māsu čilī con soja. |
|
|
| |
[2026-05-14|14:19] |
Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres". |
|
|
| |
[2026-05-13|23:12] |
|
Mārtiņa beķereja tā izremontēta, ka es vairs nepazīstu Rīgu |
|
|
| |
[2026-05-12|19:53] |
|
Sāp galva |
|
|
| |
[2026-05-12|11:12] |
Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga... |
|
|
| |
[2026-05-12|00:49] |
Noskatījos Netflix Should I Marry A Murderer, jo nebija, ko skatītiesTM,
un aizgāju uz reddit palasīt, kāpēc tur viss ir nepareizi.
O, wow, kāpēc lai sagaidītu kaut ko citu. Karolīna ir manipulatore, narcistiska, viss ir tikai no viņas skatpunkta un kas vispār taisa tik daudz pašiņus un video.
Un kāpēc viņa pie viņa atgriezās? Arī prokurors ar izmeklētājiem sevi nokrāsojuši pārsteigtus, ka viņa to darīja, jo viņai taču ir tik laba izglītība! Hello? Un policistiem izglītība par neveselīgām attiecībām nav?
reddit tika pieminēts BBC raidījums par šo lietu, tur gan viss ir kārtībā. Nē, nu jā, tur sievietes skatpunkts vispār netiek atainots. Viņa tur parādās tikai foto un pieminēts, ka neieradās tiesā. Kāpēc neieradās? Ai, tas nemaz nav svarīgi. |
|
|
| |
[2026-05-10|22:35] |
|
Dienas ieraksts (mēs vēl šito te darām?) |
|
|
| maijs |
[2026-05-10|13:20] |
| [ | Oma: |
| | nevaru saņemties iet ārā dārzā | ] |
biju uz Valmieras Mēdeju. vispār laba. iespaidīga scenogrāfija, biš transīgi. bet man īsti nepatika galveno lomu atveidi. Mennika ir pārāk jauka. manliekas, tas mīts ir par tumsu, kas mūsos katrā mīt, bet viņa manliekas tā arī nav tajā tumsā ieskatījusies. viņa spēlē zemnieci, nevis crazy čiksu, kas prot medžik lietas, ir Hēlija mazmeita utt. turklāt visi citi bija tādi stilizēti un atsvešināti, bet viņa tur tiešām centās un spēlēja. Jāsons, savukārt, te likās tāds pilnīgs pamuļķis ar musīšiem - attiecīgi nelikās ticami, ka Mēdejai tāds čalis varētu reāli patikt. nē, nu, ja Mēdeja ir zemniece, tad, protams, fine.
nenormāli foršs muzons un tās jaunās aktrises nenormāli kruti dzied. es sākumā neticēju, ka tas ir dzīvajā, bet tad pamanīju, ka viņas pavicinās ar kamertoni un sapratu, ka tomēr ir. baigi skaisti.
drusku nesapratu to kentauru. izskatījās jau smuki un tā, bet kāds sakars?
pēc tam netīšām nokļuvu citas izrādes pirmizrādes ballītē teātrī un iepazinos ar kapustņiku. bija jauki, bet es sapratu, ka tur 99% sastāv no inside jokiem, kurus es nesaprotu. likās jocīgi, ka pirmizrādes ballītē pasniedz otro ēdienu - ir 22.30 vakarā, saviesīga ballīte, bet mazliet ož pēc ēdnīcas un dod lielus, vīnā sautētus vistas gabalus un dārzeņus siera mērcē un ko tur vēl. bet tā viņiem tur Valmierā esot pieņemts.
pirms ~10 gadiem redzēju Vlada Mēdeju ar Gunu krievu drāmā. Gunai noteikti sanāca labāk. |
|
|
| |
[2026-05-10|12:00] |
|
She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people. |
|
|
| |
[2026-05-10|09:51] |
 |
|
|
| |
[2026-05-09|23:01] |
Paradise otrā sezona paceļ šo seriālu jaunos augstumos. Strong recommend.
UPD: un atkal pēdējā sērija visu sačakarē. Nu kas tas ir ar tiem scenāristiem ka jāuztaisa kautkāds samudrīts sūds ar cliffhangeri? |
|
|
| |
[2026-05-09|10:01] |
Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti. |
|
|