| |
[2026-06-06|12:23] |
"What I keep coming back to: saying "I need help" directly is an act of care toward the other person. It means trusting them enough to be legible. It means not making someone work to find the request. Clarity can be warm. Not making someone guess is its own form of respect."
(uziets reditā) |
|
|
| maijs/jūnijs |
[2026-06-06|11:13] |
pagājšnedēļsnogal Rucka - sestdien bija igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbnīca - piedalījāmies mēs, 4 Līgas un igaunietes no Väike Hellero un vēl daži cilvēki. bija ritīgi kruti un interesanti. bija vairākas dziesmas ar praktiski identiskām melodijām, ko dziedam gan mēs, gan igauņi. tekstuālie konteksti arī līdzīgi. igaunietes siltas un sirsnīgas. es tiešām labi pavadīju laiku. svētdien bija rezidences work in progress koncis. es neesmu baigā kokles fane, bet tā jau jauki un nebija arī baigi pastalaini. man bija sastāstīts, ka Laima Jansone esot baigi augstprātīga, bet viņa vispār nav. bija ļoti patīkami sastrādāties.
sestdienas vakarā aizvedām igaunietes uz Dun Malā. man vidēji. Čavarta perkusīvie brīnumi forši, bet nepatīk kā Aisma dzied (tāda nazāla rīdzinieku maniere, galīgi nav tautas balss).
turpinu iet uz džimu. tauku mazāk nepaliek, svars pieaug (noteikti aug baigie musīši, hehe), bet vismaz drānas nepaliek šaurākas. platākas arī nē. kolēģe dod ļoti daudzveidīgus uzdevumus - gan cilājam hanteles, gan intervāltreniņi, gan kkas no kalistēnikas, gan kardio. vispār šajā vecumā pārtraukt pīpēt ir tricky, jo smēķēšana paātrina vielmaiņu par kādiem 7-10 pročiem (jeb nokūpina apm 200 kalorijas dienā). es, pārtraucot, pat nesāku bindžītot, bet tauks tomēr uzauga drusku.
foršs jūnija vakara apvidus. zirdziņš enerģisks un hot. satikām resnu varavīksni. daudz stirnas. un āpsi. jāju gar labībslauku, nevarēju saprast, ko zirgs ausās. pamanīju, ka labībslaukā viļņojas svītriņa, sekoju tai līdz uz celiņa, mums tieši priekšā, izlīda āpsis.
ar Kaļiņinu biju uz Kaļiņina jaunatklāto izstādi. man ļoti patika, īpaši tāpēc, ka ar ekskursiju/stāstījumu.
dzīvesbiedrs pieķērās brūzītim/brīnumu istabai/darbnīcai. iznesa visu no turienes, nojauca veco plītiņu. cerams pietiks enerģijas un iedvesmas iekārtoties atpakaļ un izvētīt visu iznesto (citādi mums nebūs kur likt malku). K komentēja, ka tas ir kā uzkāpt šīs saimniecības everestā.
vakardienas lietus satriecis pie zemes pojenes. un kartupeļi pa vienu dienu izauguši 2x garāki. NEZĀLES ARĪ!
vēl viena kolēģe uzrakstīja atlūgumu.
nav laika, nav naudas.
rīt jālido uz Briseli |
|
|
| analīzes |
[2026-06-05|11:12] |
|
pēdējās dienās 1+0 bullet esmu pazaudējis ~140 punktus |
|
|
| Pasaule un es |
[2026-06-05|01:16] |
"Tverdams miesīgi, taustāmi ikkatru minūti,
pieņemu nelaimi un nelūdzu Dievu, lai laiž
man to garām, jo kādēļ lai viņš man to aiztaupītu, ja
citiem neaiztaupa?"
Česlavs Milošs
Poētiskais stāvoklis |
|
|
| Māksla ir vienīgais patiesais ceļojums |
[2026-06-03|23:47] |
| [ | Mūzika |
| | Don McLean - Vincent (Starry Starry Night) | ] |
Man arī bieži liekas, ka ikdienas valoda ir pārāk ierobežota, lai izteiktu realitāti pilnībā. Vai nav savādi, ka ir jāizkāpj no īstās pasaules un jādodas iekšā mūzikā, gleznā, filmā, izrādē vai labā grāmatā, lai pasauli piedzīvotu pa īstam?
Vēl izņēmums varētu būt nokļūšana robežsituācijā. Piemēram, cilvēka dvēsele ir tik nogurusi, ka tā jau raujas laukā no ķermeņa. Pazūd laiks un telpa, bet pēc brīža viņu atsviež atpakaļ, jo viss vēl nav piepildīts. Pēc šāda pārdzīvojuma uztvere varētu būt daudz skaidrāka, it kā redzētu un domātu daudz intensīvāk. Iespējams, ka pēc paviesošanās mākslas darbā varētu būt līdzīgi, pat ja apstākļi ir pavisam citi. "Vienīgais patiesais ceļojums, vienīgā atjaunojošā pieredze nav došanās uz svešām zemēm, bet gan spēja skatīties citādi, ieraudzīt pasauli ar kāda cita acīm." |
|
|
| |
[2026-06-02|17:35] |
Mākonītis lija, vasaras lietus. Iepriekšējie vēl bij auksti. Netālu no stacijas gaisma jauna pietura uzradusies. Varbūt pagarinātā tramvaja sakarā. Reti sanāk būt ķengaragā, bet gribētos izbraukt maršrutu, jauno pagarināto. Skolas laikā būtu ĻOTI noderējis.
Sapnī redzēju draudzeni un viņas vīru sudrabotā uzvalkā. |
|
|
| |
[2026-05-31|19:39] |
|
the temporality of belonging |
|
|
| |
[2026-05-29|20:54] |
 |
|
|
| |
[2026-05-29|13:30] |
 |
|
|
| No kurienes šī sajūta, ka kaut kā trūkst? |
[2026-05-29|00:15] |
"jā, reizēm kāds vārds aizmirstas
it īpaši, kad nākas runāt publikas priekšā
kad tu stosties un bezpalīdzīgi
lūkojies kādā pazīstamā sejā
cerot, ka pamukušo vārdu
kāds pateiks priekšā
pēcāk mulsi nosaki
nē, nevaru atcerēties
un maini sarunas tematu
bet parasti jau vārdu netrūkst
trūkst, ko teikt
trūkst kā tāda
ko patiešām būtu vērts pateikt
nemaz jau nerunājot par to
ko nedrīkstētu noklusēt
ļoti maz dzīvē tādu lietu
kuras nedrīkstētu noklusēt"
Ilmārs Šlāpins |
|
|
| |
[2026-05-28|23:30] |
Atlajst to, kas nolēma, ka Tori Amos jāspēlē Arēnā Rīga.
P.S. We have been having great time here in Balkans (c) Tori Amos, Rīga, 28. maijs |
|
|
| Zaļošana |
[2026-05-28|17:38] |
| [ | Mūzika |
| | Hildegard von Bingen - O vis aeternitatis | ] |
Hildegarde no Bingenas "Tikumu ordenis"
"Iesākumā it visa radība zaļoja, tās vidū puķes ziedēja, tad zaļošana iznīka Un karavīrs redzēja un teica: "Es to zinu, bet zelta skaits vēl nav pilns. Uzlūko mani, savas tēvišķības atspulgu: es savā miesā pārciešu pilnīgu izsīkumu, pat mani bērni trūkumā nīkst. Un nu atminies, ka pārpilnībai, kas radīta sākumā, nevajadzēja izkalst un ka tolaik tu nolēmi nenovērst skatienu, līdz ieraudzīsi manu miesu dārgakmeņiem klātu. Jo mani pārņem vājums, kad visi mani locekļi atsegti izsmieklam. Tēvs, skaties, es tev rādu savas brūces. Un nu, cilvēki it visi, lieciet ceļus tēva priekšā, lai viņš pasniegtu jums savu roku."
( Viriditas ) |
|
|
| maijs |
[2026-05-28|11:28] |
| [ | Oma: |
| | negribas | ] |
| [ | Mūzika |
| | Terry Riley - Cells 22-27 | ] |
pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju, bet man joprojām ir kopumā par vēsu un pārāk daudz "nezāļu lietus" (tā to nosauca mana māte) un nu jau arī par vējainu.
* LKA salidojums. sākumā tika pateikts, ka, ja nu sākas gaisa trauksme, tad iespēja patverties ir pagrabā un parādīja personu, pie kuras vērsties ar jautājumiem par šo tēmu. bija arī zīme "patvēruma vieta". pavadīju apm 5h ganoties pa Ludzas ielu ar kursabiedriem. man ir ļoti forši kursabiedri. kāds zina, kas būs Ludzas ielā, kad akadēmija izvāksies?
* Stikla zvērnīcas pirmizrāde Valmierā. so so. diezgan garlaicīgi, baigais teātris. bet man no redzētajām Mičules izrādēm vispār laikam tikai Fundamentālists ir paticis. kkas nav ar viņu. es arī nesaprotu kāpēc tagad, ko viņa ar to grib pateikt, kāda jēga. cerams arī koncerts izrādes beigās bija tīri pirmizrādes ietvaros un vienmēr nebūs, jo ļoti izsit ārā no jebkādas izrādes sajūtas (bet lasīju kkādu Mičules komentu par izrādi un noprotu, ka laikam tomēr būs vnm). šī bija mana trešā Stikla zvērnīca. pirmo redzēju kā galīgs bērns Dailē un baigi daudz neatceros, otrā bija Poliščukas JRT - tā bija forša. man kādreiz likās, ka man patīk Tenesijs Viljams, bet tagad liekas, ka ko var ņemties ar tiem apmātajiem egotripiem. jā, tā var būt un tā, droši vien, diezgan daudz ir, bet man neinteresē to skatīties/lasīt.
* 7d bijām miniekskursijā. Drusku Korneti, drusku Zeltiņu bāze. Kornetos vienmēr skaisti. dzīvesbiedrs dabūja dāvanā savu pirmo pašatrasto sērpiepi.
* vakar sākām Interreg rezidenci Ruckā. šajā sakarā aicinu uz
igauņu un latviešu kopdziedāšanas darbīcu sestdien un
Mari Kalkun un Laimas Jansones work in progress konci svētdien. |
|
|
| ceļojuma piezīmes |
[2026-05-28|00:38] |
kama kefīrs
negaršīgs kvass
ļoti daudz craft sidru veikalu plauktos un pie tam - ar labu izvietojumu
neredzēju nevienu maximu
viegli pārsteigts par nepārtikas preču mega sortimentu
daudz kafeinizētu ūdeņu
autobusu pieturas ar sienām, logiem un durvīm (kā atgādinājums)
kaut kāds džeks kuram pieder viss Kassari ciems
10 coop'i uz salas ar 9000 iedzīvotājiem
bārā izpildīju alkohola testu, ieguvu rezultātu 0.2 promiles, pēc pusstundas tiku ceļu policista apstādināts
ciematā ar 700 iedzīvotājiem apmeklējām "autentisku" (pēdiņās jo neesmu bijis taizemē) taizemes ēdnīcu
no sestdienas 3:00 līdz svētdienas 20:00
885 km
noteikti vieta kur atkal atgriezties atkal, un cerams beidzot izbaudīt lēnāk
es joprojām esmu uz viegla haja, kas pat netika iecerēts |
|
|
| Nedzirdams dialogs |
[2026-05-27|23:19] |
Dodoties prom no bibliotēkas, vestibilā dzirdēju divu jauniešu sarunu. Aizķērās viena frāze: "Tomēr dzīvē pats galvenais ir kalpošana." Domās pie sevis noteicu: "Ļoti skaists redzējums, bet jābūt uzmanīgam, lai neizdegtu, jo īpaši, ja esi dzimis overachiever (maksimālists)." Ha, man jau pielipuši anglicismi. Tā nu labojumu atstāju iekavās, lai atcerētos šādu faktu. |
|
|
| |
[2026-05-27|21:46] |
|
Šodien manu frizūru visas dienas garumā uzturēja vējš. |
|
|
| |
[2026-05-27|21:43] |
Dombrava nu mums būs iekšlietu ministrs. Wow.
Latvijā patiešām gandrīz ikviens var kļūt par ministru |
|
|