Spamparāde [bloks|kalendārs|spamparāde|autors]
PHz

[ autors | sc userinfo ]
[ kalendārs | MEGA!!! ]

Zibenstakas
[Paskat tik:| SpampamparādeKārtībai jābūt!Če ZandersMūziciņasO ]

[2018-01-21|22:19]

ulvs
Pie [info]gnidrologs aizdomājos par to, vai vispār ir iespējams mainīt tādu lietu kārtību, kas slepeni cauraudusi noteiktas sabiedrības vienības jau gadsimtiem ilgi. Teiksim, hipotēze par to, par ko rakstu sava komentāra (links uz to pašu komentāru) beigās - par piekukuļotiem zinātniekiem. Par to, ka beigu beigās tikai "pāris cilvēki" zina patiesību par to, ka, piemēram, populārās zāles ibuprofen, ilgtermiņā izraisa, nez, spontānu asinsvadu disintegrēšanos. Vai vienkārši substance ir ļoti kancerogēna., taču šie kanceri ir īpaši, jo parādās tikai, nezinu, 20 gadus pēc zāļu lietošanas, tāpēc neviens nevar pierādīt, ka subsatnce ir ļauna un it sevišķi to, ka zinātnieki tika piekukuļoti. 

Kā tev šķiet, kāda varētu būt atbilde uz šo jautājumu? Episka līmeņa katastrofa? Es pat nespēju iztēloties *normālus* piemērus. 
zibenstakaiekomentēt

[2018-01-21|21:57]

virginia_rabbit
[Tagi|]

pie atsaucīgajām māmiņām uzzināju, ka reālākie darbi, ko var savienot ar bērniem, ir casino un auklīte bērnudārzā.
zibenstaka5 komentiņi|iekomentēt

[2018-01-21|21:36]

honeybee
Noguruma bingo iezīmējam rūtiņu "pārāk noguris, lai aiz noguruma iedzertu"
zibenstakaiekomentēt

35mm filmiņas attīstīšana [2018-01-21|21:24]

pajautaa

[miims_]
Kur Rīgā var attīstīt melnbaltās filmiņas? Pirms pāris gadiem vēl tas bija kas neredzēts un to piedāvāja tikai viens, divi saloni.
Thanks
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

Maskulinitātes spožums, ne posts [2018-01-21|20:44]

krii
Ai, un, ja nu par manu personisko gaumi - visseksīgākais vīrietī ir racionalitāte (ieskaitot spēju un prasmi loģiski korekti argumentēt) un perfekta robežu izjūta - tā, kas ļauj nemanipulēt un nepakļauties manipulācijām.

Ārpus erotiskā konteksta var draudzēties arī ar visiem aizrautīgajiem zēniem, kuriem nekad nevarēs iemācīt lietot pat Aristoteļa loģisko kvadrātu, ar visiem ideoloģiju sludinātājiem, ar lādzīgi žūpīgajiem mačo, ar sportistiem, dejotājiem un metroseksuāļiem, ar žurku skrējienā pagurušiem japīšiem, ar neirotiskiem dzejniekiem un čakliem, muskuļotiem remontstrādniekiem. Viņus var mīlēt kā brāļus, kā čomus, kā cīņubiedrus. Ar viņiem var sadzert, pļāpāt un strīdēties. Var slēpties no vēja viņu žaketēs, var dot padomus, kā salabt ar brūti, var ļaut savā istabā uz dīvāna izgulēt paģiras, var ar kafijas krūzēm kopīgi rāpties uz jumta saullēktu skatīties, akdies, var pat mierinājuma vai iepriecinājuma vārdā vienreiz nokniebties.

Bet lai skatītos viņa acīs ar vieglas aritmijas trīsām krūšukurvī un ar eiforiski ļodzīgiem ceļgaliem gaidītu katru tikšanos arī vairāk kā desmit gadus pēc pirmā randiņa... nu, jā - tur jābūt tam loģiskajam kvadrātam un "Alfas" nometnei jaunības anamnēzē un stingri konturētam personiskajam kodolam.
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2018-01-21|19:46]

_re_
ko es šodien izdarīju - uzvarēju mūzikas akadēmijā rīkotajās telpu orientēšanās sacensībās. juhuuu!
beidzot esmu S40 grupā, iepriekšējā bija jāsacenšas ar jaunkundzēm, sākot no 17 gadu vecuma. ja viņas kaut cik saprot karti, apskriet neiespējami.
man raksturīgs paterns kā pērnnedēļ pa mežu biķerniekos orientējoties - visu laiku pie punktiem mans ceļš krustojās ar kādu vīru. no punktiem prom viņš devās daudz ātrāk par mani, bet pie nākamā atkal satikāmies. beigās gribējās viņam pateikt - es reāli sūdīgi skrienu, bet tu sūdīgi orientējies.

mūzikas akadēmijā ir ļoti dīvains pagrabs - daļa izremontēta labākajās eiroremonta kantri tradīcijās ar atsegtiem pamatu akmeņiem, flīzēm ala māls utt. savukārt, otrā galā pēc lēruma pamestu, nesakoptu telpu labirinta atrodas kaut kas pirtveidīgs no astoņdesmitajiem ar tumši brūni lakotu dēlīšu sienu apšuvumu.
bet kas mani pārsteidza, nē, precīzāk - it nemaz nepārsteidza - drausmīgā tualete. mūs laida tikai pirmā stāva džeku točā - smird tā, ka acīs cērtas, agrīno 90 remonts. bet tā nav vienīgā bēdīgā tualete šādās ēkās - hroniski universitātēm un citiem tādiem iestādījumiem. un es nesaprotu, kādēļ tādu salīdzinoši sīkumu nevar savest kārtībā, tas neprasa simtiem tūkstošu vai kapitālo remontu visā ēkā. tikai izremontējiet točas. pārējās telpas, ja nekrīt apmetums uz galvas, nav neizturami auksti, ir daudz maz kvalitatīvi mācībām nepieciešamie materiāli un, galvenais, sakarīgi pasniedzēji - pofig. vecas ēkas, kalpojušas ilgi, par laimi nav izlaizītas un sadzītas plastmasas stūrīšos vai armstrongos.
zibenstakaiekomentēt

[2018-01-21|19:28]

ulvs
Alises mamma pēc Podrugas konča noknipsēja sasodīt jauku bildīti, kur redzami mani mati un roka, un māksliniece Alise. Es tik tagad tai netīšām uzdūros virsū viņas (mammas) sejasgrāmatas profilā.

zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

veselā saprāta traktāts [2018-01-21|19:22]

miligrami
Jau nedēļām es mēdzu sevi midzināt, lasot saistītos rakstus par Vainstīna skandālu un visu sekojošo, ko tas ir izraisījis. Es lasu tik ilgi, kamēr acis vairs neturas vaļā, un nereti es rakstu beigas vairs īsti neatceros. Šī tēma kopumā man šķiet ļoti saistoša un svarīga - brīžiem ir grūti izolēt, kas tad īsti ir galvenie gļuki tajā, tomēr ir dažas lietas, ko vēlos izcelt.

1. Political correctness has gone mad, Denēvas vēstule, un tml. Šī tipa argumenti - ķipa, sievietes tagad sašutīs par jebkuru nieku; vienādosim izvarošanu ar catcalling un tizlu, taču nevainīgu flirtu - tie vienkārši liek manām mozgām sprakšķēt naidā. Pirmkārt, šī tipa apgalvojumi nekritiski pieņem, ka sievietes per se nav diez ko apdāvinātas ar kognitīvu funkcionalitāti, lai neteiktu, ka tās vienkārši ir visnotaļ stulbas, jo patstāvīgi nespēj izdarīt adekvātu spriedumu par to, kas ir un kas nav vardarbība vai cilvēka autonomiju aizskaroša rīcība. Tagad visi vīrieši, kas to vien ir gribējuši kā mīļi pakoļīties, zaudēs darbus un cieņu līdzcilvēku acīs, netaisnīgi kritīs no savu labo reputāciju pjedestāliem tik tāpēc vien, ka kaut kāda psihuška kaut ko ļečīs, un feminisma apoliģizētā sabiedrība neuzdrošināsies iebilst nevienam sieviešu vārdam. Respektīvi, sāksies raganu medniecība, jo gadsimtiem ilgi abjūzotās sievietes nespēs nošķirt pārestību no tizluma, un tagad safanojušās par sev piešķirto balsi, vienkārši močīs kā trigger-happy psihopātes. Ja tā nav vistiešākā dehumanizācija, tad es nezinu, kas tad vispār ir. Ja es saku, ka kāds man ir darījis pāri, izmantojot savu pārākuma pozīciju, tad es to nesaku tāpēc, ka es esmu sava dzimuma upuris, traumēts no dzīves un vīlies mīlestībā, rezultātā paranoiski izturoties pret jebkuru uz sevi vērstu izpausmi - katrā ziņā, pat ja es to daru, es to nedaru vairāk kā jebkurš cits cilvēks, neatkarīgi no dzimuma.

2. Daudzos dzeltenīgākos rakstos uz Vainstīnu tiek referēts kā olimpiski neglītu cilvēku. Ja šī ir lieta, pret ko man ir neitrāla attieksme, ja tas nāk no tieši iesaistīta upura, kura emocionalitāte ir absolūti leģitīma, tad tajos gadījumos, kad to saka tie, kas vienkārši raušas uz kaut kādiem morāles pamatiem, lai varētu nosodoši pakratīt pirkstu, man vienkārši gribas izvemties. Ķipa, ja viņš būtu nenormāli seksīgs, tad nu gan viņa rīcība nebūtu tik nosodāma, ja? Tas ir vienkārši pretīgi.

3. Ja tu gribi sevi pozicionēt kā feministi mūsdienās, sociālais kodekss pieprasa, ka tev ir jābūt ārkārtīgi pozitīvai pret seksu un bieži jāuzsver, cik vīrieši var būt arī superīgi, lai tikai kāds neiedomājas pārmest frigiditāti, nedabūšanu un mizandriju. Būtībā attieksmei vēlams būt tādai, ka sekss, ja vien tas ir consensual, ir ideāls. Ir labi, ja var arī piemest vēl kaut ko par savām liberālajām vērtībām, kas augstā godā tur pišanos apkārt un nosoda slut-shaming. Runāšana par to, ka, piemēram, ir drusku frīkaini, ka daudziem ļaudīm par seksu priekšstats ir tāds, ka tas, arī konsenta gadījumos, beidzas tad, kad džeks beidz (vai aizmieg, vai viņam apnīk) visbiežāk izsauks reakcijas, ka uj tā nu gan nav, tev vienkārši nav paveicies.

4. Man šķiet, ka man nekad dzīvē vairs nebūs nedz sekss, nedz tuvas romkom attiecības. Saprotu, ka šis izteikums var likties muļķīgs un sadramatizēts, bet man tiešām brīžiem tā šķiet. Un ne tāpēc, ka man negribētos, bet tāpēc, ka (es nezinu).
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

[2018-01-21|18:16]

krii
Dārgie antropologi! Ko jūs man ieteiktu no pēdējā laika maskulinitātes pētniekiem? Ar kaunu jāatzīst, ka man bez Konela(-s) nekas nenāk prātā, bet gadsimts jau pavisam cits...
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2018-01-21|18:13]

prtg
"What cannabioids do on cancer cells is activating a cellular program called apoptosis" Dr Cristina Sánchez, Cannafest, 2015
zibenstakaiekomentēt

[2018-01-21|17:52]

ulvs
Nekad neesmu bijis tik lamīxxx, kā tagad, kad ieripoja alga. Kāpēc? Esmu nenormāli izsalcis, un mājās nav, ko ēst. Fantazēju, kā es tūlīt iešu un aizsitīšu savu mūlī kaut kādā Makdonaldā vai tamlīdzīgā mēslā. Vai arī nemaz neiešu tik tālu, bet aiziešu uz Lidiņu, kas ir pāris kvartālus attālumā. Nauda valda.

Apdeits: Secinājis, ka labāk ietaupīt naudu un sagatavot ēdienu pašam, nopirku pelmeņus un kefīru, un kaut kādu siera/šķiņķa bulciņu. Nespējis sagaidīt, kad uzcepas vai uzvāras pelmeņi, apēdu šo bulciņu, lieliem malkiem dzerot kefīru (kaifs). Taču tad pēc 5-10 min visu izvēmu. Jocīgi.
zibenstakaiekomentēt

[2018-01-21|17:47]

ulvs
Vakar Anrijs, Ritvars un es (ar Antras palīdzību) bišķiņ piekopām piektdienas koncertvietu - izslaucījām milzīgo kvadratūru un savācām no kāpņutelpas kaķu kakiņas. Tagad tur izskatās daudz piemīlīgāk. Rekur fotka, ko Ritvars nobildēja. Vispār baigais prieks, ka mums *pieder* šādas postindustriālās telpas - mēs īrējam tikai 2 telpas iekš tās milzu telpas, bet faktiski izmantojam arī to telpu, par ko teorētiski netiek maksāts. Un tajā ietilpst koncertzāle ar milzīgiem vūferiem. Un pats krutākais, ka tur pirms tam bija industriāļu klubs ar nosaukumu bļaģneatceros, līdz ar to tā telpa ir patīkami izdekorēta ar sienu gleznojumiem. Jāņem vērā, ka foto viss izskatās uz pusi mazāks - tā telpa un tie vūferi patiesībā ir daudz lielāki.  

zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

California Dreaming [2018-01-21|17:25]

black_data
[Tagi|]

We never sleep, in California, we're dreaming.
zibenstakaiekomentēt

[2018-01-21|17:16]

ulvs
Welcome to Paris, the city of love. Enjoy your stay. Bitch.
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

[2018-01-21|17:11]

ulvs
Šorīt ap sešiem, atnākuši mājās pēc krutas ballītes Puškinielā (thanks [info]ieraksts par n-tajiem litriem burvīgā ukro-šņabja un arī par kopāniju - svinējām viņa kundzes dz.d.), ar draudzenīti [info]sodienliist pirms miega sākām klausīties dažādas dziesmiņas. Alkohols visticamāk bija sakāpinājis manu jutīgumu (viņas arī), tāpēc abi raudājām pie ikoniskā Toto skaņdarba Africa
zibenstaka6 komentiņi|iekomentēt

[2026-01-21|16:40]

n_komentari

[special_k]
kādas tev vēl vistas, stulbā kuce
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

birdsong [2018-01-21|15:42]

sirualsirual
gribas būt vairāk nekā vienkārši balsij korī, kas dzied, lai uz viņu skatās, grāmatas muguriņai, kas brēc, lai viņu nopērk
zibenstakaiekomentēt

[2018-01-21|15:38]

sirualsirual
diezgan viegli to var definēt tā, ka, ja nav pretenziju uz darbošanos pēc kāda cita principa, izņemot pašlabumu, tu neesi nekas vairāk kā pārdevējs
zibenstakaiekomentēt

[2018-01-21|13:57]
pajautaa
[anna]
Kā vienmērīgi izkaltēt citrusaugu mizas, lai tās nezaudētu savu apaļo formu? Precīzāk sakot - no citrusaugu mizām veidotus “svečturus”, kā šos.

Uz radiatoriem kalst nevienmērīgi, sačokurojas. Vienkārši apsildītā telpā atstāti sāk pelēt. Cepeškrāsnī? Man patiesībā nevajag, lai tie ir izkaltēti, bet lai var sagatavot tagad un lai vēl pēc divām nedēļām izskatās normāli. Uztaisīt, sasaldēt un vajadzīgajā dienā atkausēt?

#zerowastedekorācijas #diy #grūta_dzīve #problēmas
zibenstaka14 komentiņi|iekomentēt

Par neizbēgamo [2018-01-21|14:00]

black_data
Bēres ir depresīvs pasākums, īpaši tad, ja mirst jauni cilvēki. Depresīvs nevis tāpēc, ka cilvēkiem ir skumji, un viņi raud, arī ne tāpēc, ka jaunu cilvēki nāve ir kaut kā īpaši traģiskāka. Kad mirst veci cilvēki, un tad mācītājs vai kāds cits runātājs runā savu standarta filozofisko masu patēriņam domāto runājamo, tev ir vieta fantāzijai par daudzajiem gadiem, ko cilvēks ir nodzīvojis daudz ilgāk par tevi. Vai varbūt tā nav fantāzija, bet drīzāk paviršībai? Savukārt šinīs bērēs, uz kurām es biju aizvakar, radās pavisam vienkāršs, bet drasmīgs jautājums: un tas ir arī viss? Protams, ir forši, ka atnāk tik daudz radu, draugu un kaimiņu, ka kapličā iekšā visiem nav vietas, un tomēr mielasta laikā nevienam nekā prātīga nebija ko teikt, tāpēc viss aprobežojās ar tām pašām standarta frāzēm, kas jau bija dzirdētas izvadīšanas procesā. Tas tiešām ir viss? Vasarā nomira cilvēks, kuru savulaik ir sanācis uzskatīt par labāko draugu, tāpēc dabīgi radās doma, ka vajadzētu aiziet uz bērēm. Beigās tomēr neaizgāju. Neviens, ar ko es runāju, neaizgāja. Jo tur kaut kur ir kaut kādi cilvēki, kas sēro, kuriem, laikam, būtu jāizsaka līdzjūtība, bet tev nav ne jausmas cik viņu tur ir, kas viņi ir, vai kā viņi izskatās, un ko tad es jaukšos svešas sāpes vidū. Mirušajam mana ierašanās vai neierašānās neko nemainīs, un bez šaubām, es viņu atceros un atcerēšos šā vai tā. Un tad bēru ceremonijas vidū mani pārņēma skaudība. Es apskautu to džeku, kurš kaitojot bija pazudis jūrā, un par kura meklēšanas lietderību internetos bija karsti strīdi.

Šodien kaut kāds post depresīvais atsitiens pēc bērēm. Būs laikam nosēdies.
zibenstakaiekomentēt

braukājamais
[ tu aplūko | pašu svaigumiņu ]
[ aidā pa šoseju | vecumiņš ]