Spamparāde [bloks|kalendārs|spamparāde|autors]
PHz

[ autors | sc userinfo ]
[ kalendārs | MEGA!!! ]

Zibenstakas
[Paskat tik:| SpampamparādeKārtībai jābūt!Če ZandersMūziciņasO ]

edging log: entry 0002 [2017-01-23|09:19]

malvine_truse
[Tagi|]

Ir pirmdienas rīts, iesāksim šo nedēļu kārtīgi piestūķējot mugurkaulu ar kundalini
zibenstakaiekomentēt

Ideāls [2017-01-23|08:45]

ingmars
Mārtiņš Freimanis centās izklausīties pēc Renāra Kaupera, bet velti, jo viņš jau bija ideāls.
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2017-01-23|07:42]

dooora
darbadienu ret-rīti ar ēbreju anekdōtēm:
https://youtu.be/unxn7tVOv7I
zibenstakaiekomentēt

[2017-01-23|03:16]

virginia_rabbit
saslimām, neguļam
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

[2017-01-22|23:10]

kisswithafist
man ir žēl savas vecās kaķenes. ar visu jauno iemītnieku situāciju viņa ir tik ļoti dabūjusi īso nūjas galu (labi, ja ignorēs, drīzāk uzbļaus, lai vācas malā, jo spalvas put pa gaisu), ka tagad pietiek viņu paglāstīt pāris reizes un viņa murrā stundu no vietas par katru uzmanības drusku, kas viņai tiek. bet ir visai skaidrs, ka šis kaķis šais mājās ir pēdējais.
zibenstakaiekomentēt

[2017-01-22|21:39]

uzpurne
if (object.isCursed() || object.isPossessed()) {
Church ch = ChurchFactory.getInstance().getChurch();
Priest p = ch.appointPriest();
p.bless(object);
// FIXME infinite loop if object instanceof Dybbuk
while (object.isPossessed()) {
p.exorcize(object);
}
}
zibenstakaiekomentēt

[2017-01-22|21:12]

gary_crant
zibenstaka2 komentiņi|iekomentēt

[2017-01-22|20:43]

martcore
kā zināms februārī pilnībā iznāks elektriskās izklaides walking dead (sitkoms/ģimenes šausmu filma) ilgi gaidītā trešā sezona

šajā sakarā iz archīviem palēnām nopublicēšu savus piedzīvojumus pirmajās divās, man patiesībā geims patīk labāk par komiksu/serjālu
[sakarā ar to, ka ierakstīts pasen, un widescreens ar open broadcast service kā vienmēr nezkāpēc ne pārāk labi saprotas, bet ar handbrake pēc tam negribējās čikāties, piedzīvojumus nākas skatīties brīvdabas kinoteātra formātā, ja nu kādu tas vispār interesē]

zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2017-01-23|01:33]

morraa
Dažādu interesantu iemeslu dēļ izdomāju nomainīt dzīvesvietu. Tepat vien blakām, bet bišku savādāku dzīvokli, tāpēc šodien gāju mājas skatīties.
Katru reizi pārvācoties esmu sajūsmā par vareno tokijiešu mājokļu dažādību. Uz ielas visi it kā cilvēki kā cilvēki, bet kad paskaties kur tie cilvēki dzīvo, tad rodas visādas dīvainas domas par to, cik ļoti katrs cilvēks dzīvo atšķirīgā pasaulē.

Pirmā vieta bija netālu no Šindžuku debesskrāpju rajona, starp daudzstāvu birojiem. Paveca ēka baltā krāsā, diezgan tipiska Tokijas septiņdesmitajiem gadiem, turklāt tam laikam diezgan stilīga. Neskatoties uz ārpuses stilīgumu, iekšas ir tumšas un ož pēc mitruma. Varētu būt vecais tatami, varētu būt sienas, kas to lai zin. Itkā jau viss kārtībā, bet tā vieta neuzrunāja. Sajūta bija vairāk kā tādā veco laiku pusbirojā.

Otrais mājoklis atradās ļoti smukā vietā pie Jojogi parka, ļoti gaišs un ar vecu sakuru aiz logiem. Skats paveras uz Šibujas dzīvojamiem rajoniem, klusiem un zaļiem, ļoti mierīga un jauka vieta. Durvis ar ultramodernu elektronisku slēdzi, kurš pīkst un spīdina daudzkrāsainās pogas. Virtuvē atradu noslēpumainas durvis. Aiz durvīm ir kvadrātaina istaba ar betona grīdu, ūdens krānu un vēl vienām durvīm, kuras ved tieši uz āru. Abas durvis diezgan simboliskas, ar lielu logu durvju vidū un slēdzi, kurus vairāk lieto WC iestādēs. Kāpēc ir nepieciešama superultramodernā elektroniskā sistēma uz galvenajām ieejas durvīm, ja virtuvi no ielas atdala tikai divas simboliskas durvis, skaidrībā netiku. Uz ieejas durvīm ārpusē latīņu burtiem rakstīts "Hareru", ko varētu iztulkot kā "Skaidrosies" kad runa ir par laiku. Diezgan dīvains dzīvoklis kurš rada daudz jautājumu, bet skats uz veco sakuras koku un Šibuju ir vienreizējs. To es redzēšu sapņos.

Trešā māja ir ar diezgan ambiciozu nosaukumu: Queen's Home. Megumi atverot durvis palecās uz vietas un iekliedzās. Viņas izbrīns man īsti skaidrs nebija, bet jā - atverot durvis pirmā lieta ko redzi ir stikla mozaīkas siena, kura radīja diezgan interesantu gaismas spēli līdz ar rietošo sauli. Negaidīti, bet ja to uztver kā mākslu, tad ir ļoti smuki. Ienākot iekšā mūs sagaidīja vēsa istaba ar cietu ozolkoka grīdu. Apskatot tālāk, nekustamā īpašuma aģente apstājās skatīdamies otrajā istabā, bet iekšā negāja. Megumi viņai pienāca klāt un teica, ka iekšā neies. Tad nu bija laiks man pateikt savu "oh nu kamooon!". Ieslēdzu gaismu. Istabā tatami ar melniem traipiem, atbīdāmā siena ar kvadrātmetru lielu izplēstu caurumu, caur kuru var redzēt koka režģi. No lampas gandrīz līdz grīdai nokarājas melna lente ar sudrabainiem diegiem, turklāt lampa nekādīgi negribēja slēgties iekšā visu laiku mirgodama. Istaba varētu būt ļoti gaiša, bet logi ir netīri un ar plaisām. Atcerējos Jokohamas spoku istabu atrakciju, tikai šoreiz tā diezgan pa īstam. Trešā istaba bija ar tatami, bet arī diezgan vēsa un neomulīga. Varēja just iepriekšējo iedzīvotāju smagās domas, kuras joprojām karājās gaisā un negribēja doties prom. Virtuve ir vēl viens pārsteigums - ļoti un ļoti liela, bet ar durvīm, kuras ved pa taisno uz ielu, atkal uz ielu. Tās virtuves durvis, laikam, ir kāda japāņu veco māju īpašība kuru es līdz galam nesaprotu.
zibenstaka5 komentiņi|iekomentēt

[2017-01-22|18:30]

saccharomyces
[Tagi|]

pēdējās naktis visu laiku ļoti spilgti sapņoju, un visu laiku tajos principā notiek kaut kas traks, trauksmains, biedējošs.

šonakt, piemēram, kaut kā nejauši biju piekritusi strādāt vides ministrijā, un tā rezultātā saņēmusi svētdienas rītā uz mājām piegādātu milzīgu kartona kasti ar "informāciju", kas jāapstrādā, pirms tūliņ uzsākt tur darbu (visu laiku sapnī raudāju par to, ka nesaprotu, kā atrisināšu problēmu, ka joprojām strādāju abās pašreizējās darba vietās, kā atradīšu kādu derīgu aizstājēju), kas sastāvēja no kāda dīvaina A2 formāta dokumenta no "lietuviešu kolēģes", kam bija jābūt paralēli angļu un lietuviešu valodās, bet tā vietā tas bija rakstīts pilnīgā džibrišā, un es neko, neko, neko nesapratu. apsvēru, ka varbūt esmu vienkārši sajukusi prātā, jo vai tad nu ministrija sūtītu tik kroplīgu dokumentu. tad vēl tur bija sapņa vides ministrijas ziemsvētku balles reklāmas plakāts, kurā bija norādīts, ka katram viesim uz to jāsagādā 111 eur vērta dāvana, bet viens no darbiniekiem izlozes kārta saņems ceļojumu 3000eur vērtībā, es nekur nevarēju atrast līgumu, nevarēju uzzināt, cik daudz man maksās vai arī cikos jābūīt darbā, zināju tikai, ka man tur jābūt jau pirmdien un es nevaru atteikt, jo šī ir iespēja, kas rodas tikai vienu reizi mūžā. kad pamodos, biju ļoti, ļoti laimīga, ka tas nebija pa īstam.

naktī no piektdienas uz sestdienu, savukārt, kāda teroristu organizācija sarīkoja uzbrukumu vietai, kurā atrados arī es, un nolaupīja pēc iespējas vairāk cilvēku, lai laboratorijā to ķermeņos audzētu kādu līdzekli pret sarkomu. es tiku iesēdināta mašīnā kopā ar kādu pusaugu meiteni, kas mēģināja man skaidrot, ka šis jau nav tik traki, tikai pieci gadi tavas dzīves - bet viņa nebija sapratusi, ka izaudzēto līdzekli no ķermeņa ekstrahējot, cilvēks mirst. kaut kāda iemesla pēc mums pa ceļam uz laboratoriju bija jānobrauc gar lidostu - laikam lai savāktu teroristu organizācijas līdera māti, kas no kaut kurienes bija atlidojusi. taču viņa māte neatbalstīja šo pasākumu, tādēļ apzināti izraisīja avāriju ar mašīnu, kurā sēdēju, tādējādi dodot man iespēju izbēgt. es zināju, ka, ja man izdodies tikt kādā lidmašīnā un doties uz ārzemēm (biju izdomājusi, ka lidošu uz londonu), es būšu no šī briesmīgā likteņa glābta. taču, kā jau sapņos, es nevarēju īpaši labi vai ātri paskriet - bet es tam atradu lielisku risinājumu, visapkārt bija daudz cilvēku, kā jau lidostā un tās teritorijā, un es stiepu tiem pretī roku, kuru viņi arī saņēma un mani pavilka uz savu pusi, tādējādi ļaujot kā palekties, un uz brīdi kustēties ātrāk. tā es lēkšoju no viena cilvēka pie otra, līdz kamēr nokļuvu lidostā.

nokļuvu rindā it kā uz izlidošanu, bet neredzēju nekādu izeju, tuvojoties tās galam. kad biju rindā pati pirmā, izrādījās, ka tur ir tikai neliels kamīns un tā priekšā čupiņa vēstuļu. aiz manis rindā bija pāris attāli pazīstami cilvēki, redzēju, ka pūlī tālu ir iejukuši daži teroristi un mani meklē. paņēmu vēstules, domājot, ka varbūt tajās būs kādas norādes, redzēju, ka vienu no tām rakstījusi mana IM kolēģe ilze, bet kāds no pazīstamajiem man uzliedza, ka šīs lietas jāatstāj pagātnē, un iemeta kamīnā. tad man paskaidroja, ka tur esot eja, un parādīja, ka siena patiesībā ir gatavota no cieši kopā saliktiem mīksta, sūklim līdzīga materiāla sloksnēm, kuras var tā kā paplest, izveidojot eju, pa kuru var līst. zināju, ka teroristi tuvojas, tādēļ daudz nedomājot metos ejā un līdu uz priekšu, taču sūkļi nespēja noturēt manu svaru, es sāku slīdēt tiem cauri uz leju, un attapos atkal lidostas uzgaidāmajā zālē, turpat, kur biju pašā sākumā. un tur mani sagaidīja pats teroristu organizācijas līderis, kurš bija donalds saterlends (https://en.wikipedia.org/wiki/Donald_Sutherland).

taču viņš bija mainījies uz labo pusi un izlēmis, ka kaut kas šajā nav pareizi, tādēļ gribēja palīdzēt man izglābties. viņš man iedeva mapi, nokia 3310 un kaut ko, kas izskatījās pēc pases/lidmašīnas biļetes, un teica, lai skrienu. es skrēju arī, pie cilvēka, kas izskatījās kā uz izeju laidējs, viņš apskatīja manu dokumentu, atdeva atpakaļ, un ielaida pa durvīm, pa kurām es nonācu pelēkā betona kāpņutelpā, kas bija diezgan tāda noplukusi, šādi tādi uzraksti uz sienām, skrēju augšā pa kāpnēm, ne par ko nedomājot, tad vienā stāvā iegāju pa durvīm, un nonācu diezgan blīvi cilvēkiem pildītā telpā, daudz mājīgākā, vēl gaiteņi, zāles utt, kā jau lidostās mēdz būt. nolēmu apskatīties savā biļetē, uz kurieni man jādodas, taču izrādijās, ka tas "dokuments", kas man iedots, ir nevis biļete, bet gan kāda veikala reklāmlapiņa, uz kuras ir kāds kodēts vēstījums, kas reklamē iespēju konkursā laimēt lidojumu. sapratu, ka laikam ar šo lapiņu dabūšu biļeti, bet nezināju, kur veikals atrodas. jautāju apkārt esošajiem cilvēkiem, bet viņi visi runāja franciski. es viņiem teicu, ka nerunāju franciski tik labi, lai saprastu visus viņu skaidrojumus, lai vienkārši pasaka man, kurā stāvā ir šis veikals. veikals atradās piektajā stāvā, bet, kad jautāju, kurā stāvā esmu es, izrādījās, ka savā izmisumā esmu uzskrējusi līdz pat desmitajam stāvam. gāju atpakaļ uz pelēko gaiteni un kāpu lejā, bet tikmēr tajā tremjtelpā bija parādījušies teroristi, un man nācās divus stāvus zemāk atkal iesprukt stāva gaitenī. tur ienākot, izmisīgi domāju, cik ļoti man nepieciešama palīdzība, un tad no kādas telpas iznāca sieviete ar sprogainiem matiem, kas turēja galvu rokās saķērusi un pie sevis murmināja pilnīgi visas manas domas. es sapratu, ka viņa ir supervaronis, kas man palīdzēs, un skrēju viņai klāt. mēs iegājām viņas kabinetā, viņas vārdu neatceros, bet zinu, ka tajā bija burty "w" un "y", un viņa man iedeva jaunu apģērbu - īsus, zaļus šortiņus un gliteru krekliņu. es teicu, ka man šis apģērbs šķiet pārlieku uzmanību piesaistošs, un varbūt viņai ir kas cits - tad dabūju zemes toņu jumpsuit. viņa teica, ka palīdzēs man izbēgt, norādīja uz logu un teica, ka jādodas pa to uz priekšu un tad pa kreisi. es atvēru logu, bet tur nekā nebija, tikai koki apkārt ēkai un mēs astotajā stāvā. nolēmu viņai uzticēties un vienkārši lecu uz koku, un man izdevās tajā arī piezemēties, tad pakāpeniski lēkājot pa kokiem nonākt zemē, kur atkal satiku supervaroni, kura izskatījās pārbijusies un teica, ka "i fucked up, they're everywhere, they're going to get us", bet apkārt neviena nebija. bija jau pienācis vakars un bija ļoti tumšs, taču es uzticējos savai redzei un pieņēmu, ka varbūt vienkārši esmu kļūdījusies, un viņa ir nevis supervaronis, bet traka.

devos iekšā ēkā pa pirmajām durvīm, ko varēju atrast, bet nonācu iekšpagalmā, kur atradās bārs un cilvēki ballējās maigu, dzeltenīgu kokos sakārtu gaismiņu pavēnī. panikaini centos atrast ieeju pašā lidostā, un ieraudzīju ansambļa biedrenes L draugu K, kas mani atpazina ļoti pārsteigts - jo zināja, ka mani nolaupījusi teroristu organizācija. viņš teica, ka palīdzēs man nokļūt tur, kur man jābūt, un veda uz lidostas ieeju, tikmēr pa ceļam saradās visi mani ansambļa biedri glītos kostīmos un mēs nonācām zālē, kurā uzstājās kāds koris, un notika kāds vokālais konkurss. biedri man paziņoja, ka tagad mēs šai konkursā piedalīsimies un uzvarēsim, jo galvenā balva ir lidojums mums visiem kopā uz ņujorku, kur es arī būtu drošībā. pamodos, kad mums bija jāiet uz skatuves.
zibenstakaiekomentēt

[2017-01-22|16:41]

imago_dei
"How does one pinpoint the beginning of human life? The question is biologically absurd, totally artificial. The dating of the 'start of human life' is simply convention. At public lectures I am often asked, 'At what moment does human life begin?' Of course, it began, as all life did, at least 3.5 billion years ago."

Un vēl mazliet no Lynn Margulis

+ )
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

[2017-01-22|17:46]

anonymous
Daniel Lanois, The Maker (Calypso Demo).

Jau biju aizmirsis kaut kādas šādas skaņas.
zibenstakaiekomentēt

[2017-01-22|17:00]

chimera
ja esat izraēlā, piekāpiet

https://www.facebook.com/events/262505234184060/
zibenstaka8 komentiņi|iekomentēt

[2017-01-22|21:46]

penny_lane
[Tagi|]

ierakstīšu arī te. jocīgi, kā mainās perspektīva, mainoties... well... perspektīvai. nebijis manis vjetnamā, skatoties apocalypse now, nekad neaizdomātos par to, vai tādas ciltis un "mežonīgums" maz raksturīgs vjetnamai vai pa taisno izķerts no heart of darkness, neaizdomātos par mazajiem fona vjetnamiešiem (nez, viņi visi patiesībā filipīnieši?), kuriem piemīt tāds kviecošs primitīvisms, kuriem visā filmā, šķiet, nav neviena teksta, kuriem filmā vispār nav īpašas nozīmes, un arī par to, ka tas, kas 1902. gadā būtu piedodams domāšanā, ir daudz apšaubāmāks 1979. gadā, un pavisam traks 17. gadā, tomēr cilvēki droši vien to tā nebūt neizjūt.

vjetnamiešiem riebjas tā filma. kas, protams, ļoti saprotami. taču sākumā varētu padomāt pavirši- a bet kāpēc, viņa taču parāda baltā cilvēka cūcību un nepārākumu, bet -bulšit - viņa kā reiz parāda to, ka baltais cilvēks tic, ka viņa cūcīgums un viņa ciešanas ir īpašākas, smalkākas un sarežģītākas.

tā ir mana ceļošanas īpatnība, mani absolūti neinteresē redzēt, mani interesē saprast. tā tas vienmēr bijis, tāpēc es emirātos vēlajos padsmit nešaubīgi esmu gājusi līdzi visādiem tolaik aizdomīgiem tipiņiem vārdā muhamedi, tāpēc es parīzē sēdēju ar bezpajumtniekiem pie sanmartēna kanāla un kurināju ugunskurus, tāpēc es nekad neesmu izvēlējusies nesarunāties, bet esmu izvēlējusies neiet iekšā tadžmahalā, neaizbraukt līdz piramīdām, jo tā bija jauka diena lasīšanai, un tamlīdzīgi.

šis kino tūrisms ir īpaši interesants, it sevišķi, ja filma skatās no ierastā lenķīša, bet tu skaties graustu miljonāru mumbajā un diezgan konkrēti sāc tvert, kas nav lāgā.

atgriežoties pie apokalipses. tas ir maigi neērts un maigi iedomīgs lenķis, par kuru atkal var domāt vairākos slāņos. jo arī man piemīt sajūta, ka "es zinu labāk".

kuš, es sev saku. tu neredzi plašāku bildi kā citi. tu redzi citādāku bildi. kuš.
zibenstaka8 komentiņi|iekomentēt

[2017-01-22|16:04]

ulvs
Es esmu deģenerāts.
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

[2017-01-22|15:56]

kjiimikjis
[Tagi|]

Diezgan kaitinoši ir, meklējot savienojuma sintēzes ceļus, atrast publikāciju iz sērijas "mēs pabarojām kaut kādas baktērijas ar asfaltu un diazometānu (hiperbola neliela, un tikai asfalta aspektā, starp citu), un viena no n-padsmit lietām, ko šīs izdirsa nosprāgstot, ir tas, ko tev vajag".
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

janvāris [2017-01-22|15:15]

inese_tk
[Tagi|]

es šonedēļ sēdēju teātra pīpētavā, skatījos uz izdrupušo un saplaisājušo sienu un domāju, ka sen nav redzēta Maija Apine. šīs sienas remontu brīvprātīgi un smiedamās bija uzņēmusies tieši viņa. vakar no rīta pienāca ziņa, ka viņas vairs nav. ar viņu bija viegli un jauki strādāt, viņa bija silta, draudzīga un uzmanīga, bet nekad neatstāja sajūta, ka lielākā daļa viņas vienmēr ir kaut kur citur.



https://www.facebook.com/jaunais.rigasteatris/posts/1549154448432494:0
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2017-01-22|15:27]

virginia_rabbit
Ingmārs tikko no miskastes atnesa divas augstskolas Turība absolventu cepures
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

Mirāža [2017-01-22|15:06]

kochka
[Mūzika |Bērnības milicija - Skumjas]

- Tu esi filozofe, bet ne īpaši gudra.
- Nē, nepiekrītu. Es zinu ļoti daudz.
- Viss, ko tu zini, ir blēņas.
zibenstaka1 komentiņš|iekomentēt

[2017-01-22|18:36]

penny_lane
ak vai, es tikko sapratu, ka nav "he's looking at you, kid", bet ir "here's looking at you, kid". pārlasīšanās dzīves garumā.
zibenstaka3 komentiņi|iekomentēt

braukājamais
[ tu aplūko | pašu svaigumiņu ]
[ aidā pa šoseju | vecumiņš ]