20 February 2007 @ 07:41 pm
atkal sirds pilna  
Jūtos galīgi auzās iebraukusi ar bērna audzināšanu:
gulēt Lauriņa nemāk pati aiziet. Bet grib un tad raud un raud un es vairs nesaprotu, kā ir pareizāk - midzināt pie pupa, ilgstoši šupot uz rokām, vai raudināt bērnu, tādējādi iemācot aizmigt pašai.Bet tad man pašai jāraud, šodien izmēģināju. Apveļas Lauriņa gultiņā uz vēdera un asariņas tek pār vaigiem... sauc mammīti, bet mammīte stāv aiz stūra un pati gandrīz raud. Nu nav man iekšā ar šitādēm metodēm... Bet būs jāvar. Vēlāk būs tikai grūtāk. Patiesībā šis pati-nemak-aizmigt noteikti ir iemesls arī raudāšanai ratos - jo gulēt viņa grib, bet neprot aizmigt.
Un tas viss sākās ar tiem zobiem... Pirms tam pati tik smuki aizmiga gultiņā. Ek, nesapratu, nenosargāju, visu aplam esmu zidarījusi. Vot, pinkšķis nāk virsū.
Un arī ar ēšanu mums ir galīgi nekā! neēd viņa ne putriņas, ne biezenīšus. Tikai biki biki paknābā kādu auglīti. Bet viņai tak tulīt būs jau 9mēneši! Saklausījos gudrās runas, ka līdz 6mēn krūtsbērniem var nedot nekādus piebarojumus un nedevu ar! Tik vien kā dažu reizi pagaršot kaut ko. Un toreiz viņa arī ēda. bet tagad, jau drīz būs mēnesis kā cenšos pieradināt, nesanāk, nesanāk nekā :(((( Ēst grib, bet never muti vaļā tai karotītei :((
Turklāt arī alerģija metas no augļiem. Nedēļu cītīgi katru dienu pa tējkarotei devu ābolīti. Pēc tam sāku dot bumbierīti. Nomierinājos, domāju - gan jau lēnām Laura sāks ēst arī dārzeņus un putras. Salasījos, ka pēc nedēļa spieradināšanas procesa var sākt dot augli vairāk un iedevu ābolīti tā pavairāk (2-3 tējkarotes), un - pēc stundas TĀDAS pumpas, visa kāja, sāni sarkani, pumpas baltiem galiem, pilnīgi raudāt gribas. Pirms tam šitā pat no banāna bija. Toreiz negribēju ticēt, a banāns alerģiju izraisījis.
Goda vārds, gribas raudāt un dusmojos uz sevi, ka nesāku to kārtīgo, pakāpenisko piebarošanu tajos 5 vai 6 mēnešos, bet gan tikai sākot ar 7.mēnesi.
Nu jau vairs neko, tagad ir jāizcīna, lai viss ieiet normālās sliedēs, jo šobrīd bērns ne gulēt prot pats aiziet, ne arī ēd normāli. katrā ziņā gandrīz 9 mēnešos pārtikt no mana piena un maisījuma noteikti nav ne pariezi, ne pietiekami. it sevišķi, ja pārsvarā ir maisījums... Vienīgais, ko vēl var iemānīt ir šidru, šķidru putru no pudelītes.

Labi, ka vismaz ejot uz naktsčuču, ir atradināta no krūts un Jānis viņu iemiedzina šupojot uz bumbas. Bet arī tas tomēr nav risinājums. labi,ak ēšanas režīms mums ir nosatbilizējie spa 3-4h, nevis 1,5-2 kā agrāk. Mazas uzvaras, bet tik daudz vēl kās jāizcīna!
Nu dumja, dumja biju, neredzēju, nesapratu un tagad šitādās auzās esmu iebraukusi! Tik daudz ko pārmest man ir...
 
 
( Post a new comment )
phoenix[info]phoenix on February 21st, 2007 - 12:21 pm
dīvaini par to banānu un āboliem, patiesībā. Jo abus augļus viņa jau labu laiku pa biškītim bija ēdusi. tad pāris dienu pauze, kuru laikā devu ko citu. Un kad atkal iedevu to banānu/ ābolu tā pavairāk, pieņemdama, ka organisms ir pieradis, tā uzreiz tās pumpas... Nu sākums tāds ir kāds ir. Ar vīru nospriedām, ka jādod visu laiku augļi nedaudz, nedaudz, bet vairāki vienlaikus vienā reizē. nezinu, kad varēšu sākt dot normālos daudzumos.
Kad pirmo reizi putriņu nolēmu vārīt, taisīju tieši no rīsiem. Pirmajā reizē apēda to izmēģinājuma kripucīti labprāt. otrajā un tālākajaš reizēs vairs neēda. Gan blenderētu, gan ar krikumiņiem, ek. Tagad an nopirkta gatavā putra, kas tikai jāpagatvo. Ar to tas pats scenārijs. Kautko pa visu dienu jau izdodas iemānīt. bet tas ir tiiiik maz.
Lēnā garā viss notiks, bet tik ļoti samocīts tas sākums mums ir. Un tad vēl tās pumpas.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Ilse Kahrklis[info]ld on February 21st, 2007 - 01:18 pm
nu man gan neizklausaas peec kaut kaa samociita - siikajam taa arii jaaeed- pamazaam iepaziistot jauno produktu. vislaik eedis shkjirdu paartiku, bet te peekshnji kaut kas cits!
es piemeeram slinka biju un pirku gatavos biezeniishus. es nepratu tik maz izvaariit, cik siikais apeeda. bet no burcinjas iedevu vienu dienu, otru dienu un atlikumu pati apeedu :)
(Reply) (Parent) (Link)