Jūtos galīgi auzās iebraukusi ar bērna audzināšanu:
gulēt Lauriņa nemāk pati aiziet. Bet grib un tad raud un raud un es vairs nesaprotu, kā ir pareizāk - midzināt pie pupa, ilgstoši šupot uz rokām, vai raudināt bērnu, tādējādi iemācot aizmigt pašai.Bet tad man pašai jāraud, šodien izmēģināju. Apveļas Lauriņa gultiņā uz vēdera un asariņas tek pār vaigiem... sauc mammīti, bet mammīte stāv aiz stūra un pati gandrīz raud. Nu nav man iekšā ar šitādēm metodēm... Bet būs jāvar. Vēlāk būs tikai grūtāk. Patiesībā šis pati-nemak-aizmigt noteikti ir iemesls arī raudāšanai ratos - jo gulēt viņa grib, bet neprot aizmigt.
Un tas viss sākās ar tiem zobiem... Pirms tam pati tik smuki aizmiga gultiņā. Ek, nesapratu, nenosargāju, visu aplam esmu zidarījusi. Vot, pinkšķis nāk virsū.
Un arī ar ēšanu mums ir galīgi nekā! neēd viņa ne putriņas, ne biezenīšus. Tikai biki biki paknābā kādu auglīti. Bet viņai tak tulīt būs jau 9mēneši! Saklausījos gudrās runas, ka līdz 6mēn krūtsbērniem var nedot nekādus piebarojumus un nedevu ar! Tik vien kā dažu reizi pagaršot kaut ko. Un toreiz viņa arī ēda. bet tagad, jau drīz būs mēnesis kā cenšos pieradināt, nesanāk, nesanāk nekā :(((( Ēst grib, bet never muti vaļā tai karotītei :((
Turklāt arī alerģija metas no augļiem. Nedēļu cītīgi katru dienu pa tējkarotei devu ābolīti. Pēc tam sāku dot bumbierīti. Nomierinājos, domāju - gan jau lēnām Laura sāks ēst arī dārzeņus un putras. Salasījos, ka pēc nedēļa spieradināšanas procesa var sākt dot augli vairāk un iedevu ābolīti tā pavairāk (2-3 tējkarotes), un - pēc stundas TĀDAS pumpas, visa kāja, sāni sarkani, pumpas baltiem galiem, pilnīgi raudāt gribas. Pirms tam šitā pat no banāna bija. Toreiz negribēju ticēt, a banāns alerģiju izraisījis.
Goda vārds, gribas raudāt un dusmojos uz sevi, ka nesāku to kārtīgo, pakāpenisko piebarošanu tajos 5 vai 6 mēnešos, bet gan tikai sākot ar 7.mēnesi.
Nu jau vairs neko, tagad ir jāizcīna, lai viss ieiet normālās sliedēs, jo šobrīd bērns ne gulēt prot pats aiziet, ne arī ēd normāli. katrā ziņā gandrīz 9 mēnešos pārtikt no mana piena un maisījuma noteikti nav ne pariezi, ne pietiekami. it sevišķi, ja pārsvarā ir maisījums... Vienīgais, ko vēl var iemānīt ir šidru, šķidru putru no pudelītes.

Labi, ka vismaz ejot uz naktsčuču, ir atradināta no krūts un Jānis viņu iemiedzina šupojot uz bumbas. Bet arī tas tomēr nav risinājums. labi,ak ēšanas režīms mums ir nosatbilizējie spa 3-4h, nevis 1,5-2 kā agrāk. Mazas uzvaras, bet tik daudz vēl kās jāizcīna!
Nu dumja, dumja biju, neredzēju, nesapratu un tagad šitādās auzās esmu iebraukusi! Tik daudz ko pārmest man ir...