dīvaini par to banānu un āboliem, patiesībā. Jo abus augļus viņa jau labu laiku pa biškītim bija ēdusi. tad pāris dienu pauze, kuru laikā devu ko citu. Un kad atkal iedevu to banānu/ ābolu tā pavairāk, pieņemdama, ka organisms ir pieradis, tā uzreiz tās pumpas... Nu sākums tāds ir kāds ir. Ar vīru nospriedām, ka jādod visu laiku augļi nedaudz, nedaudz, bet vairāki vienlaikus vienā reizē. nezinu, kad varēšu sākt dot normālos daudzumos.
Kad pirmo reizi putriņu nolēmu vārīt, taisīju tieši no rīsiem. Pirmajā reizē apēda to izmēģinājuma kripucīti labprāt. otrajā un tālākajaš reizēs vairs neēda. Gan blenderētu, gan ar krikumiņiem, ek. Tagad an nopirkta gatavā putra, kas tikai jāpagatvo. Ar to tas pats scenārijs. Kautko pa visu dienu jau izdodas iemānīt. bet tas ir tiiiik maz.
Lēnā garā viss notiks, bet tik ļoti samocīts tas sākums mums ir. Un tad vēl tās pumpas.