Man šķiet, ka te tiek divas dažādas lietas putrotas. Viena lieta ir taloni, kas kalpo kā maksāšanas līdzeklis vai saņemšanas tiesību apliecinājums kādām precēm, bet otra apspriestā doma ir - piespiedu aizdevums valstij pret kaut kādu vērtspapīru. PSRS laikos tādi bija pēc otrā tēviņu kara obligāti līdz kaut kādam tur gadam (imho 50. gadu vidum vai beigām, bet tas gads ir jāprecizē, ja gribam būt precīzi), un brīvprātīgi bija 3% valsts aizņēmums.
Mana doma bija par otro - par vērtspapīriem, kuri tiktu doti naudas vietā.