:)
Apmēram tā :))
Bet ja nopietnāk, vienos komentos šodien izlasīju:
Jāmēģina nevienu neaizvainot. Tomēr mēgināšu pievest piemēru. Latvijas autoservisu (ne visu! nekvalitatīvi veikto darbu dēļ esmu cietis tik daudzas reizes, ka pirmo reiz apsveru iespēju remontēties ## valstī. Kurā gan remontdarbi izmaksā 2X - 4X dārgāk nekā Latvijā. Visus šos gadus apzināti izmantoju latviešu servisu sniegtos pakalpojumus, maksāju tiem savu sūrā darbā nopelnīto naudiņu, domādams, ka es tā arī veselīgi pabalstu latviešu biznesu, un tam sekojoši, valsti kopumā. Par to es saņēmu gan (reizēm...) augstprātīgu attieksmi (kādi gan visādi muļķi nāk pie mums un prasa visādas muļķīgas lietas!...), gan krietni patukšotu maku, un negribētus un negaidītus rezultātus. Tā ka vēlreiz atkārtojos un atkārtošu, ka nevis lata devalvācijā ir risinājums, tad būs tikai vēl sliktāk, bet risinājums ir jebkura produkta, vai pakalpojuma kvalitātes paaugstināšanā. Uz šodienu katram ir jābūt konkurētspējīgam. Darbaspēkam, precei, pakalpojumam, ierēdnim, valstij... Nav variantu! Latvietim, tāpat kā vācietim, anglim, vai japānim, tāpat ir viena galva, divas rokas un kājas, u.t.t... Tomēr attieksme pret darbu un rezultātu, atšķirībā no attīst. kapitālvalstu darbaspēka, joprojām ir atšķirīga un dziļi provinciāla. Provinciālisms Latvijā, uz šodienu, ir salīdzināms kā valsts (tautas...) pašnāvību. Kvalitātes un konkurētspējas latiņa ir jāpaceļ augstāk, Rietumvalstu līmenī, tikai tad mēs savu algu būsim nopelnījuši ar reālu segumu, nevis ar īslaicīgas žēlastības kredītu.