Palasīju viedokļus par un pret referendumu. "Par" dzirdēju dažas reklāmas radio. Ko lai saka? Abi viedokļi tiek izklāstīti un pasniegti stulbi. Arī "par" kampaņa nepārliecina. Īpaši jau personu izvēle, kura izskatās ir vērsta uz pagātnes izjūtu atjaunošanu. Uz agrākās Tautas Frontes ideālu reanimēšanu. Neuzrunā. Neuzrunā neviens no esošajiem politiskajiem spēkiem, jo visi viņi ir vecie vēži reciklētās kulītēs, un būtība jau nemainās, ja viņus drusku citādāk pa tām kulītēm sakombinē.
Es uz referendumu aiziešu, kaut arī neticu, ka Satversmes grozījumiem nepieciešamais balsu skaits tiks savākts. Un pat neesmu īsti pārliecināts, ka šādi grozījumi ir nepieciešami. Bet izteikt savu attieksmi pret valdošajiem es vēlos. Un to izdarīšu. Un savu attieksmi es izteikšu arī pret "opozīciju", kad aiziešu un noraidīšu pensiju likuma grozījumus, kuri man šķiet klaji populistiska ākstīšanās un ļaužu muļķošana.
Ko gan es varēšu prasīt no Saeimas un valdības, ja tajā brīdī, kad manu viedokli viņi ir spiesti uzklausīt, es klusēšu?