Meteņi:
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Vārdu Meteņi K.Karulis saista ar vārdu mest (laikmeti, laika meti 'svētku laiks, svētku dienas; gavēnis'). Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām.

Metenī laižoties no kalna ar ragaviņām, cits pār citu sauc: "Manam tēvam gari lini!" "Manam tēvam vēl garāki!" "Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" (LTT: K. Preiss, Auguliena.)

Tāpat kā ticējums, tā arī daudzas tautas dziesmas vēsta, ka Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki.

LTdz 14315
Ejat, bērni, laižaties
No kalniņa lejiņā,
Lai aug mūsiem gari lini
Dzeltenām poļīnāmi.

Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Maģiskā rituāla pastiprināšanas nolūkā tika lietoti arī īpaši vārdi - saukļi dialoga formā:
"- Manam tēvam gari lini!
- Manam tēvam vēl garāki!
- Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!" un līdzīgi. Šo dialogu atkārto daudzas tautasdziesmas un ticējumi, un tas liecina par kādu senu, auglību veicinošu formulu.

Meteņi ir laiks priekš gavēņa, tādēļ galds ir īpaši bagāti klāts, jo sekojošajā gavēņa laikā gaļu nelietā un ēdiens ir daudz pieticīgāks. Meteņu mielastā ir alus, gaļas un pīrāgu pārpilnība. Īpaši tradicionāls ēdiens ir tā sauktais grūdenis, gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, kam pievienota cūkgaļa. Gatavo arī zīdeni ar cūkas galvas pusi. Cūkas šņukurs tiek dots bērniem, lai ātrāk iemācītos rakstīt.

Cūkas gaļai Meteņos ir liela nozīme. Cūkas kāja tiek minēta kā lieta, ko ņem līdzi vizināšanās laikā, pats Metenis arī nāk ar cūkas kāju, šņukuru, ausi, miežu plāceni, pīrāgiem.

LTdz14319
Vastalājs, Vastalājs,
Miežu pīrāgs padusē,
Cūkas kāja kulītē!
Šo tēvam gari lini,
Mūs' tēvam vēl garāki.

LTdz 14372
Metenīts atnākdams
Atnes cūkas šņukuriņu;
Drīz atnāks Lieladiena
Ar skaistām oliņām.
Masku gājieni, kas aizsākušies vai nu Miķeļos vai Mārtiņos tiek izbeigti Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās, auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija - ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls. Īpaši izcelta ir arī saimnieces dancošana.Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni. Viens no populārākajiem šīs ieražas variantiem ir šāds: bērniem stāsta, ka pa bēniņiem vai klētsaugšu Metenis vai lietuvēns staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem liek gaidīt lejā. Metenis vai lietuvēns visbeidzot nomet kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlej ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem.
Svarīga ir arī laika pareģošana Meteņos. Visbiežāk Meteņa diena tiek saistīta ar Lieldienām :
Kāds laiks Vastalāvī - tāds būs arī Lieldienās. Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā. Ticējumi arī vēsta:
Ja Metenī palāses pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads.