Par latviešiem :)
Nenoturējos un pārkopēju 1:1 uz šejieni :))

Kruks: Latvieši ir melanholiski, nespēj mainīt savu identitāti un komunicēt ar citiem ES
Publicēta: 16:54 25.05.2007.

Rīga, 25.maijs, LETA. Latvieši ir iestiguši melanholijā, nespēj mainīt savu identitāti un komunicēt ar citiem Eiropas Savienībā.
Tādu viedokli šodien konferencē "Francijas un Latvijas skatījums uz Eiropu: viedokļu krustpunkti" pauda Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks savā ziņojumā "Melanholiska sabiedrība: latviešu identitātes veidošanas valodas instrumenti".
Kruks savus apgalvojumus balstīja uz literāta Gunta Bareļa, filozofes Maijas Kūles un sociologa Pētera Laķa rakstu fragmentiem.
Pēc Kruka teiktā, latvieši ir ieciklējušies jaunlatviešu radītajā romantizētajā nacionālajā identitātē, kas balstās uz valodas un nacionālās kultūras sargāšanu, un nespēj piemēroties globalizācijas realitātēm. Ar to arī esot izskaidrojamas pastāvīgās runas par "valsts nozagšanu", jo pašreizējās sabiedriskās dzīves realitātes nesaskan ar 80. - 90.gadu mijas sapņiem par atjaunoto Latvijas valsti. Pirmskara Latvija tiekot pārlieku glorificēta, nerimstot sēras par "zaudēto valsti", "zelta laikiem", pagātnē pārciestajiem pāridarījumiem.
Jaunu "ideju" latvieši nespējot radīt, tāpēc notiekot mētāšanās no "cīņas pret korupciju" līdz "taisnīgu vēlēšanu nodrošināšanai". Rezultātā tiekot secināts, ka "Eiropa mūs nesaprot".
Vienīgais izņēmums bijis Marijas Naumovas uzvara "Eirovīzijā" Tallinā, kad beidzot Latvijas laikrakstos parādījies virsraksts: "Eiropa beidzot mūs sadzirdēja". Sabiedrību saliedējoša loma bijusi arī Latvijas sportistu veiksmīgajiem startiem.
Kruks arī pierādīja, ka gan Barelis, gan Kūle, gan Laķis savos rakstos pauž domu, ka "jēdzieni vārdos nav izsakāmi", ka precīzāk izsakās dzejnieki savās metaforās, kuras "savējie sapratīs", vai arī labāk ir paklusēt.
Žurnāla "Esprit" direktors Olivjē Monžēns atzina, ka Eiropā maz runā par "Eiropas vērtībām", jo multikulturālisma apstākļos tā ir jūtīga tēma, kas var izprovocēt konfliktus un reliģiskas nesaskaņas sabiedrībā. Tāpēc Briseles ierēdņi izdodot noteikumus, rūpējoties par to, lai ES viss notiktu taisnīgi, bet atklāts paliek jautājums, "vai tas ir labi", kas patlaban notiek ES.
Arī Francijā, Vācijā un citās esot savi "zudušie zelta laiki" - tie esot 30 pēckara gadi, kad sociāldemokrātu vadībā tika radīta augsta sociālā labklājība. 90.gadu sākumā atkal sācies "mežonīgais kapitālisms", globalizācija, kas daudziem ES iedzīvotājiem liekot sērot par zaudēto mieru un labklājību.
Melanholija, pēc Monžēna teiktā, ir raksturīga arī francūžiem, kuri referendumā izgāza ES jaunās konstitūcijas pieņemšanu, jo nespēja rast atbildi uz jautājumu: "Kur ir ES robežas".
Versaļas Senkentēnas universitātes profesors Tjerī Letērs konferencē runāja par pilsoņiem un migrantiem ES, Starptautisko attiecību pētījumu centra (CERI) direktore Katrīna de Vendena - par ES pilsonību un par Francijas pilsonības modeli.
Par demokrātiju un plurālismu ES savu viedokli konferencē izteica Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra Politikas sociālo zinātņu institūta pētniece Nadēža Ragaru, Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehris, bet Latvijas Universitātes pārstāve Agita Misāne un Monreālas universitātes pārstāvis Ksavjē Lands dalījās savās pārdomās par reliģijas un valsts attiecībām.