Tie, kas priecājas par cilvēka nāvi, manā izpratnē ir ar ļoti spēcīgām garīgām novirzēm. Slimi cilvēki. Jebkura cilvēka nāve ir traģisks notikums.
Bet... Manuprāt, apskatīt civiliedzīvotāju nāves atrauti no konteksta, no kara cēloņiem un vešanas metodēm, noved pie vienpusīgiem secinājumiem, un līdzīgu vai vēl lielāku upuru iespējamības nākotnē.
Tas būs ļoti cinisks salīdzinājums, bet man tas atgādina uztraukumu par pumpām, kamēr tās varbūt ir daudz nopietnākas saslimšanas simptoms. Kamēr neizārstēsim slimību, cīņa ar pumpām nebūs sekmīga.