Un skumjākais ir tas, ka nav cerību uz fundamentālām izmaiņām tradīcijās, dzīves uztverē, ekonomikā un demogrāfiskajā līknē, tā ka vardarbība nebeigsies nekad. Tā sanāk. Un tā ir taisnība.

Bet mēs mēģinam itamo jūzeru dzīvi pielāgot mūsu, Eiropas dzīves uztverei; nedomāju, ka tur ir pieejams kas līdzīgs. Baidos (teoretizēju, protams), ka tur ierindas lietotājam līdz varai nav ne piekļuves iespēju, ne pat falšas un teorētiskas spējas ietekmēt. Viņš zaprosto eksistē valstī, kurā ir piedzimis, un būtu laimīgs, ja šī valsts viņu netraucētu, akurāt kā viš netraucē valsti.

Tā, protams, ir spekulācija, bet nedomāju, ka pārlieku tāla no patiesības. Jūzeris vulgaris nav spējīgs, neupurējot savu jau tā gabalos sarauto sievu un dzīvi kā tādu, iestāties pret Kārtību. Raķetei, savukārt, šis fakts ir поебать; jūzeris ir vainīgs, ka dzīvo konkrētas valsts jurisdikcijā un teritorijā.

Kas ir jamā vienīgais noziegums.

Un kam ir daudz kā kopīga ar Klasisko Holokaustu, kas ironiski.