mums, izrādās, viens ceļš braucams.
es jau pilnībā saprotu, ka viņiem tur ir legālā spieta vieta, bet tāpat šad un tad uznāk vēlme vismaz uztaurēt kādam trīsdesmitkilometristundā tā, lai stress uznāk :D zinu, zinu, esmu ārkārtīgi neiejūtīga. Bet tad, kad es tā braucu, es centos nelīst karstākajās stundās uz ielas, lai netraucētu :)
vecais vēl tagad ņirdz, ka es sarežģītākajos maršrutos braucu septiņos no rīta :)