Man agrajos divdesmitajos pavisam īsu mirkli bija priekšniece, kura dzīvoja līdzīgos apstākļos. Protams, ne ar tādu vērienu

Kad pirmo reizi biju pie viņas mājās, sāku smieties pilnā kaklā jau koridorā un jautāju, vai viņa tiešām jūtas labi, tādā muzejā dzīvojot

viņa apvainojās ļoti dziļi, un mūsu sadarbība bija īsa