Man šķiet, ka pareizais ceļš ir no apakšas uz augšu, ja individu nosacīti noliekam apakšā. Tad ar sabiedrību saprotam vietējo kopienu, vietējo pašvaldību. Ja izlemjam, ka vajag skolotāju, tad vajag. Ja izlemjam, ka vajag ugunsdzēsējus, tad vajag un skatāmies, kā tos atļauties. Šī "sabiedrība" arī deleģē tiesības augstāka līmeņa pašvaldībai vai valstij. Galu galā, ne visi jautājumi ir pašvaldības jautājumi.
Vai šādā nostādnē ir kaut kas dīvains? :)