:
Parasti manas ikdienas gaitas ir visai vienmuļas un atkārtojošas. Mājas-darbs-mājas, lauki, veikals, reizēm teātris, retāk vēl kāda cita vieta.
Sākotnēji nekas neliecināja, ka šī diena būs citādāka. Ceļš no darba uz mājām.
Pa ceļam uz mājām iebraucam RIMI papildināt produktu daudzumu. Satiekam veikalā labus paziņas, ar tiem pārmijam dažas dežūrfrāzes, bet satiekamies atkal pie kasēm, kur stāvam viens aiz otra. Kamēr kasiere skaita iepriekšējā pircēja pirkumus, nesteidzīgi tērzējam ar paziņām.
Te piepeši.... Jā, pilnīgi negaidīti starp mums iespraucas neliela auguma, nedaudz apaļīga, gados jauna sieviete ar dažiem pirkumiem rokās, kurus sāk izvietot uz lentas. Mēs ar paziņām saskatāmies, līdz saprotam, ka viņi domā to pašu ko mēs - ka enerģiskais sievišķis ir kādam no mums pazīstams. Ja ne mums, tad viņiem. Vai arī otrādi.
Tūlīt gan noskaidrojas, ka enerģiskais sievišķis (pat jaunā māmiņa, ja var spriest pēc pamperu pakas) nav nevienam ne draugs, ne paziņa, bet gan iedomājusies, ka šī ir ātrā kase tiem, kam tikai nedaudzi pirkumi un ka mēs, šai rindā stāvošie, esam blēdīgi iestājušies īsākajā un ātrākajā rindā. Mēs gan norādām, ka ātrā kase ir blakus, to vairākkārt uzsver arī kasiere, bet jaunā māmiņa, šķiet, savā misijas apziņā dzird tikai apstiprinājumus saviem uzskatiem: Jā, šī ir Ātrā Kase!
Nu labi, varbūt cilvēkam patiešām ir ļoti jāsteidzas un paziņas palaiž viņu pa priekšu. Kasiere ātri saskaita, māmiņa iebāž karti, ievada kodu un...tavu neražu - kartē nepietiek naudas :(
Jaunā māmiņa atstāj uz lentas visus savus pirkumus, atstāj kasieri pārdomās, kā anulēt visu čeku, ne tikai atsevišķu pozīciju un nelielu rindu, kura ātrāk netiek uz priekšu, kamēr kase nav gatava nākošajam pircējam.
Bet jaunā māmiņa jau tikmēr gabalā, droši vien steidzās audzināt bērnus pēc sava ģīmja un līdzības ;-)