Ugunsgrēks, plūdi un citas zināmas nelaimes
Rīgas pilī ugunsgrēks. Ugunsdzēsēji varonīgi cīnās, dzēš un vienlaikus ziņo, ka tehnika veca, ka hidrantos ūdens spiediena nav, ka algas minimālas un vispār... Līdzekļu klaji nepietiek.
Veselības aizsardzība. Sen zināma problēmu vieta, algas minimālas, valsts apmaksāto izmeklējumu un medikamentu nepietiek, ārsti un māsiņas brauc projām... Līdzekļu klaji nepietiek.
Autoceļi. Liela daļa sabrukusi, citi turpina brukt, remonti reāli notiek uz dažiem lielajiem ceļiem, citur tikai bedrīšu pielāpīšana... Līdzekļu klaji nepietiek.
Zinātne. Pabērna lomā visus atjaunotās neatkarības gadus. Valsts finansējums zemākais Eiropā, atpaliekot par no Albānijas. Līdzekļu klaji nepietiek.
Aizsardzība. Jau kuro gadu pēc kārtas netiek izpildīts NATO normatīvs - aizsardzības vajadzībām asignēt 2% no kaut kā tur. No kopprodukta laikam. Pat ar visām celtniecībām un citām "viltībiņām" 2% sasniegti netiek. Armija ir tāda, kāda nu ir, līdzekļu klaji nepietiek.
Iekšlietu sistēma kopumā - jau sen zināms sāpju bērns, policistu algas minimālas, policijas iecirkņi bieži vien līdzinās bomžu mitekļiem (tas nav pārspīlējums, esmu redzējis savām acīm ne vienu vien), līdzekļu klaji nepietiek.
Droši vien te varētu turpināt ar citām nozarēm, bet diez vai kāds pārsteigums te būs, jo līdzekļu nepietiks arī tām.
Bet jautājums rodas - interesanti, ja salīdzina Latvijas budžetu relatīvās pozīcijās ar kādas veselīgas ekonomikas budžetu, piemēram, Vācijas, kā mēs tur izskatītos? Kurās pozīcijās mēs tērējam procentuāli mazāk, kurās procentuāli vairāk?
Un arī pa nozarēm interesanti - ja, piemēram, no veselības vai aizsardzības budžeta izslēgtu celtniecību (nu, latvietis bez celtniecības nevar nekādi), cik daudz līdzekļu atliktu pamatvajadzībām? Un cik paliek pamatvajadzībām, ja atņem nost vēl valsts pārvaldes izdevumus?