Tādu "varoņu" katrā tautā pietiek. Bet no otras puses - vai dzīve būs labāka bez ieročiem? Agrāk, piemēram, Anglijā ieroči privātpersonām bija atļauti, bet policija bija neapbruņota. Tagad Anglijā ieroču ierobežojumi ir tādi, ka pat šaušanas izlases sportistiem ir ērtāk trenēties ārzemēs, privātpersonām legālu ieroču praktiski nav, bet pakāpeniski angļiem nākas sākt apbruņot policijas patruļas. Jo noziedzniekiem ieroču ir papilnam.
OK, es saprotu, ka ieroči personīgi nepatīk. Bet kāpēc liegt citam ar tiem iepazīties un mācīties apieties? Varbūt ar laiku viņš būs karavīrs vai policists un mēs gaidīsim viņa palīdzību?
Par "amerikāņu vicināšanos ar ieročiem" - ja paskatās statistiku, pie tā ieroču daudzuma, kas ir viņu iedzīvotājiem, nopietnu starpgadījumu ir maz. Vnk valsts liela, iedzīvotāju daudz, katrs gadījums tiek plaši atspoguļots. Un kas interesanti - lielākā starpgadījumu daļa notiek vietās, kuras ir Gun-free - universitātēs, skolās, pilsētās ar stingriem ierobežojumiem. Nav kaut kā dzirdēts ne par vienu gadījumu, kur maniaks būtu mēģinājis uzbrukt šautuvei un sarīkot tur asinspirti.