Kauč kā šorīt atcerējos, ka vakar sastapu agrāk nemanītas pasugas autopidaru.
Braucam mēs pa lēni kustošām blakus joslām. Man ir vajadzība pārkārtoties blakus joslā. Skatos, ka paveras diezgan paliela sprauga, kurā varētu ātri ielīst. Da nē, tajā rindā braucošais, pamanījis, ka gribu viņam priekšā ielīst, mudīgi piedod gāzi un man nobloķē manevru. Nu neko, gadās. Tagad mans nākošais manevrs ir iebraukt blakus joslā aiz viņa, kas viņam nu nekādi nevarētu traucēt. Da nē, jams spītīgi stāv uz vietas, sejā smīniņš un nelaiž. Tikai tad, kad viņam priekšā atkal bija milzu sprauga un ar kustību rādīju, ka iebraukšu tur, jams izkustējās un aizbrauca.
Vot nesapratu, kur viņam bi prieks tā ņemties, izņemot tīšām apkārtējos kaitināt.