Homo iunctus
Vārdu sakot - mūslaiku cilvēks, kas visu laiku ir "savienots", kas nepazaudē savienojumu ar vispasaules tīmekli, ar internetu visādās izpausmēs. Neenu, ir jau interesanti, kad gribi piezvanīt Pēterim, tad telefona adresu grāmatas papildlaukos pamanīt, ko jams pēdējo ir tvītojis, kur pēdējo reizi ir Foursquare atradies un vēl citas figņas (vai varbūt tomēr noderīgas lietas?) uzzināt, ja vien visu to skatoties nepiemirsti, kāpēc Pēterim vajadzēja zvanīt ;)
Un visas šīs konekcijas un informācijas plūsmas nenāk par velti. Nē, telefons nav tā dārgākā daļa un datu pārraide arīdzan. Kādā brīdī tu cilvēks saproti, ka esi pats kļuvis vergs tām tehnoloģijām, kuras esi ieviesis it kā savas ērtības un informētības labā. Telefons ik pa brīdim iepīkstas vai iedrebas, paziņojot, ka pienācis kārtējais svarīgais paziņojums. Un kā nu tas nebūs svarīgs, ja pats esi uz to parakstījies un tā saņemšanu konfigurējis? Un tu atver šo paziņojumu un izlasi, ka tas kārtējais spams, kuru tu citkārt būtu nākošajā rītā, pie lielā datora lielā ekrāna apsēdies, vienā mirklī novērtējis un kopā ar vēl tādiem pašiem norāvis Digitālajā Nebūtībā. Bet tagad - vesela virkne kustību, individuāla pieeja un tamlīdzīgi.
Bet telefonam ir baterija. Tā uz katru šādu aktivitāti, kas izraisa procesora ieskriešanos, ekrāna iespīdēšanos, papildus datu pārraidi, lai atvilktu ziņu pilnībā, varbūt pat ar visiem pielikumiem, reaģē adekvāti. Ar atlikušās enerģijas līmeņa samazināšanos. Un ja par viedtelefonu akumulatoru īso darbības laiku neviens jau sen vairs nebrīnās un viedie ir jālādē katru dienu vai pat biežāk, tad šāda "savienotā dzīve" spēj pamatīgi saīsināt darbības laiku no akumulatora pat tādam ilgdarbības čempionam kā Nokia E52. Ja agrāk, bez visādiem automātiski iepušotiem paziņojumiem par jaunām vēstulēm man bieži vien aparāts gāja 3-4 dienas un pat vairāk, tad pēc pēdējiem konfigurācijas darbiem - vairāk par divām dienām, kā izskatās, neizvilks...
Un tā ir loģisks nākošais solis - homo iunctus sāk lietot divus telefonus. Viens no tiem ir "ilgspēlējošais" e52, pietiekami universāls un kompakts, kas tiek izmantots zvanīšanai. Otrs - jaunlaiku viedtelefons ar prāvāku ekrānu, uz kura tiek salikti un sakonfigurēti visi tviteri-šmiteri, sejasgrāmatas un e-pasti, skaipi un citi savienotā cilvēka pribambasi, un kuram visi paziņojumi par jaunām un svarīgām ziņām tiek atslēgti. Tjipa - kad būs laiks un vēlēšanās, pats paskatīšos, bet uz katru pīkstienu man nav jāreaģē. Un ja nu esmu drusku aizmaldījies virtuālās digitālās dzīves džungļos un aparātā beigusies elektrība, arī nav liela bēda - zvanīt varu un sazvanīt mani arī var. Un backupam jau kādu e-pasta kontu ar manuālu apdeitu uz otra telefona arī var uzlikt, vai ne? :)

P.S. Homo iunctus vai Homo connexa - tur man latīņu valodas zināšanu pietrūkst, lai pateiktu, kurš no šiem ir atbilstošāks. Varu pateikt tikai to, ka Homo iunctus internetā pat ir drusku sastopams termins.