Ir, ir tādas normas, rakstītas vai nerakstītas, tikai tu jau pateici, ka viņas laika gaitā visai sabiedrībai mainās. Vai vismaz sabiedrības vairākumam, kuram ir teikšana.
Bet interesantākais jau ir cits, - kā kurā līmenī pieņemts komunicēt šo normu ietvaros. Tādā parastā ikdienas līmenī ikviens, kurš baksta otra izdarītajos pārkāpumos, pamatoti riskē ar to, ka otrs pretī norādīs uz to, ko dari tu pats, pat ja tas būs kaut kas atšķirīgs, bet skaitīsies joprojām pārkāpums. Savukārt kad, kad kāds pretendē uz piederību augstākam, redzamākam līmenim, no viņa arī tiek sagaidīts, ka mums gan visādi pārkāpumi drīkst palikt, bet viņam ne. Jo kādu paraugu viņš tagad rāda mums ar savām divām sievām, ko!:))