Bērnu apzadzēji
Varbūt KNAB sāktā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā notikušo iespējamo noziegumu izmeklēšana liks citādi pavērtēt daļai Latvijas sabiedrības diemžēl pieņemamo aizbildinājumu politiķu korumpētībai, ka lai jau zog, ja vien ir labs “saimnieks” un dalās arī ar “vienkāršajiem cilvēkiem”. Grūti iedomāties, ka pat rūdītākais ciniķis varētu mēģināt attaisnot slimu bērnu apzagšanu ar to, ka ne jau viss tika nozagts un kaut kas ir atmests arī bērniem.
Ozoliņš ir nelabojams optimists. Gan nāks vēlēšanas un TP atkal savāks sev akli uzticīgā elektorāta balsis. Nespēju iedomāties, kam jānotiek, lai elektorāts no TP galīgi novērstos. Rīgas vēlēšanas, lai arī cerīgas šajā punktā, tomēr gāja pēc Stendzenieka scenārija un tās vēl par īstu zīmi TP norietam nesaskatu.
UPD.
Komentāros atradu:
pats ilgus gadus strādāju vienā no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, kas nav valsts uzņēmums. TP kasieris, izsauc uz pārrunām direktoru un jau pirmajās piecās minūtēs paziņo: vai nu “atskaldiet” vai mēs jūs čakarēsim bezgalīgi. ar to saruna bedzas.
un patiesi, pēkšņi pilnīgi visām kontrolējošajām iestādēm rodas neparasti padziļināta interese par uzņēmumu. maz vēl tas, ka mēnesī vismaz trīs dažādas varzas “legāla un plānveida kārtā” uzrodas revidēt pilnīgi visu, ieskaitot darbinieku saraksti, informācijas līdzekļos pēkšņi parādās visādas sazvērestības teorijas, kas tēmētas graut uzņēmuma reputāciju. un tas tiek darīts tik izsmalcināti un atstrādāti. un tā tevi čakarē gadu ar neatslābstošu cītību. pēc tam cītība neaizsīkst, bet tiki nedaudz atslābst.
tādu piegājienu spēj izturēt tikai uzņēmumi, kas patiešām ir baltāki par baltu un vienkārši nav kur piejāties. be melnais PR, tur neviens neko nevar TP padarīt. augstākā pilotāža.
jāteic, ka šādi uzņēmumi ir tikai vienīgi ar ārvalstu 100% kapitālu un stingriem savas valsts biznesa ētikas standartiem.
vietējie parasti apvienojas zem TP “jumta” un cīnās pret “nelietīgajiem ārzemniekiem”.
tā tas noticis jau kopš TP vispār tika pie varas un līdz pat šodienai viņiem nav gana.
Un tad vēl brīnāmies, ka latvieši negrib iet biznesā.