Klusas pārdomas
Bi mums kādreiz ruds runcis, kurš smagi saslima un nu jau vairākus gadus ir labākos medību laukos. Atceros, pirms pašas nāves viņš, būdams jau pavisam vārgs, vēl klīnikā mūs pazina un pēdējiem spēkiem slējās kājās...
Tagad mums ir franču buldoga meitenīte. Sludinājumā viņa uzreiz mūs uzrunāja un mums uzreiz bija skaidrs, ka viņu ņemsim, ja tikai viņa vēl būs dabonama. Bija dabonama, jo iepriekšējie interesenti esot ilgi domājuši un beigās paņēmuši citu kucēnu. Un reizēm buldogmeitenīte uzvedas tā, it kā būtu kaķis. Nē, kokos nerāpjas, bet dažas izdarības ir ļoti līdzīgas kā nelaiķa runcītim.
Nez, kā tur ir ar dzīvnieku dvēseļu reinkarnācijām?