Situācija pasaulē veidojas interesanti, īpaši jau ASV-Ķīnas attiecību kontekstā.
Savulaik bija lielie pretinieki ASV un PSRS, kuri sacentās par ietekmi un ar to, kuram ir lielāki un pamatīgāki ieroči. Katram bija savs satelītu bloks. Bet toreizējā situācija bija tāda, ka viens bez otra ļoti labi varēja pastāvēt, jo ekonomikas bija visai izolētas. Nu, bija tur drusciņ tirdzniecības, bet nebija tā, ka viens no otra būtu ļoti atkarīgs.
Šodien situācija ir pamatīgi atšķirīga, var teikt, ka pat principiāli atšķirīga, jo ASV un Ķīnas ekonomikas ir tā saistītas, ka ir pamatīgas savstarpējās atkarības. Nu nevar īsti ne ASV bez Ķīnas, ne arī Ķīna bez ASV. Un pat ja var, tad tikai ar pamatīgu gemoroju, milzu izdevumiem un sāpēm.
Tāpēc jo vēl vairāk ir interesants jautājums, kā abas lielvaras sacentīsies. Ķīnieši tagad, izmantojot krīzi, pa visu pasauli vāc kopā sev izejvielu piegādātājus, lai brīdī, kad krīze beigsies un pieprasījums atjaunosies, būtu viņiem gan pamatīgas rezerves uzkrātas, gan arī piegādes nodrošinātas. Un īpaši Āfrikā ķīnieši esot ļoti aktīvi. Amerikāņi gan arī.
Amerikāņi atkal ir īpaši aktīvi Indijā. Tur vēl Bušs iesāka attiecību uzlabošanos. Viena no redzamajām sekām ir, ka no Indijas ieroču tirgus tiek pamatīgi izspiesta Krievija, bet otra seka ir, ka Indijas un Ķīnas ne sevišķi draudzīgajās attiecībās Indijai rodas jaunas iespējas un Ķīna tā pa īstam nevar izvērsties.
Ķīna toties pamatīgi sadarbojas ar Pakistānu, ar kuru tai ir vairākas kopējas bruņojuma ražošanas programmas. Tiesa, arī amerikāņiem tur ir sava ietekme.
Jā, interesanti, kā attiecības attīstīsies.