Pirms 34. gadiem šajā datumā arī bija diezgan aizkavējies pavasaris, apmēram kā šogad, un mēs ar pāris draugiem skolas garajā starpbrīdī gājām uz ~50 metrus attālo jūru, lai braukātos uz ledus gabaliem. Nu tur pie krasta starp pirmajiem sēkļiem ūdens ir pietiekoši dziļš lai kūstošais ledus vairs nebalstītos uz grunts, bet pāri sēklim viņš vēl aizpeldēt netiek. Nu tad tādi sīkie atrod kā tikt uz ledus un ar gariem kokiem vai slēpju nūjām stumjoties spēlē plostniekus. Man protams "paveicās" un es novēlos. Pēc tam tāds slapjš un pilošs gāju atpakaļ uz skolu. Klases audzinātāja mani ieraudzījusi nekavējoties aizdzina mājās, taču tās 20-30 minūtes kuras pavadīju slapjajās drēbēs bija pilnīgi pietiekamas lai norautu pamatīgu plaušu karsoni. Nākošā reize kad tiku laukā bija mana dzimšanas diena. Pavasaris bija iesācies pilnā sparā. Visapkārt bija daudz zaļas zāles, ziedēja krokusi, pienenes, vizbules, māllēpes un figviņzin kas vēl. Kokiem jau bija pamatīgi saplaukušas lapas un dziedāja vesels lērums visdažādāko putnu. Un tas viss tikai sūda 10 dienās kuras es novāļājos pa gultu.

Ar labi daudz ketchupa var apeest pat plovu no burcinjas.

Nancy Sinatra and Lee Hazlewood - Summer Wine (1967)

Nu ko! Priecīgus pautiņsvētkus Jums visiem!

Vakarā kaut kā nemanot bija mazdrusciņ palicis nedagriezts ūdens krāns. Pavisam tieva strūkliņa un 2m3 pa nakti tu-tū.

Ko viņi visi ar to gaļu sacepušies. Ja vēl būtu kādu poniju vai ēzeļu gaļas piejaukumu atraduši, bet nē zirgs taču arī ir pamatīgi liels lops. Un vispār - manis pēc viņi varētu kaut vai zirga gaļu vien tirgot es tāpat parsvarā cūkas ēdu.

Ap pusnakti gadiijaas baukt pa Ganiibu dambi gar Kjiinas veestnieciibu - a tur shauj rakjetes.
Tad nu arii mees varam pamaat ataa, ataa puukjim un sveicinaat chuusku.

Fenomenāli, kā dažiem cilvēkiem var būt pārliecība par savu absolūto nekļūdīgumu vienmēr un visās situācijās. Kaut kāda pilnīga nespēja pieņemt vai atzīt to, ka arī viņi kādreiz varētu būt kļūdījušies vai izdarījuši ko nepareizi. Un tad žēlojās, ka ik pa brīdim uzduras uz tādiem pašiem. Karma draugi, karma tāda.

Ja nu kāds vēl joprojām netic pasaules bezgalīgumam, tad šeit būs daži vienkārši padomi gala sagaidītājiem:

Pasportot ir jēga jebkurā vecumā. Vienkārši lai pēc tam 1 vai 2 dienas justos labāk. Un ja tu, cilvēk, katru dienu jūties labi, tad arī aiziet tā vairs negribas.