Tikko pa Elizabetes ielu aizgāja viena ģimene ... ar basām kājām.

Zied pīlādži.

Johaidī, kas par krusu!
Un paliek arvien treknāka un treknāka.

No sapņa, kurā braucu pārpildītā vilcienā pa Indiju uz kaut kādu koncertu, uz kuru it kā esot izpārdotas 2 miljoni biļešu, 4-os no rīta mani pamodināja mana autiņa signalizācija. Kārtējo reizi bija sagļukojusies un slēdzās iekšā ik pēc 5 min. Novilkos lejā lai pārkonfigurētu saslēgšanas shēmu, kamēr kaimiņi no 5. stāva, ar kādu "pusķieģelim līdzīgu priekšmetu", nav radījuši patiesu iemeslu viņai ieslēgties. Pavasaris bija acīm redzamas. Putni dziedāja tik skaļi, ka vai ausis krita ciet, Visi koki salapojuši, mājas priekšā izaugušas gārsas. Un viss tik smaržīgs, tik smaržīgs. Vakarvakara un nakts lietus bija radījis brīnumu.

Randomā ieraudzīts Imidžšakā.

Varētu brokastīs izvārīt kādu pelmeni, ja vien nebūtu visus aprijis jau pagājušo sestdien.

P.S. Komentāros piesakās visi tie, kuri šī puksta ietekmēti, šodien vai rīt veikalā nopērk pelmeņus.

Šodien braucu pa Miera ielu uz Čierīti. Lielie kapi ar zilajām sniegpulkstenītēm - kā ar daudziem tādiem lieliem ziliem lakatiem apklāti.

Pārvērtu 2,5 litrus ābolu sulas 4 litros ābolu sīrupa.

Kādreiz solītās kotletes ar piedevām, izskatās, vairs nebūs.
UPD. Un tikko virs daudzstāvenēm ir uzlecis ārprātīgākais pilnmēness.

Šodien bija laba diena. Pilnīgi negaidot dabūju vienu haltūru jomā, kuru pārzinu labāk nekā jebkuru citu - skaņu ierakstos. Lielā mērā sakustējās arī kāda cita lieta, kuru providence man uzsūtīja pirms apmēram 1/2 gada. Vakar savukārt līdz pus1iem naktī uzstādīju un regulēju satelītšķīvi kādai jaunkundzei ar ļoti, ļoti skaistām acīm...