Fenomenāli, kā dažiem cilvēkiem var būt pārliecība par savu absolūto nekļūdīgumu vienmēr un visās situācijās. Kaut kāda pilnīga nespēja pieņemt vai atzīt to, ka arī viņi kādreiz varētu būt kļūdījušies vai izdarījuši ko nepareizi. Un tad žēlojās, ka ik pa brīdim uzduras uz tādiem pašiem. Karma draugi, karma tāda.
Ja atsakās no vainīgo meklēšanas un no aizstāvēšanās, ka es neesmu vainīgs, kā arī no vērtēšanas- Pareizi, Nepareizi, kļūst daudz vieglāk dzīvot :) Šķiet, tas nāk no bērnības, kad uz vecāku aizrādījumiem vajadzēja aizstāvēties, lai nesekotu sods. Pieaugušo pasaulē reizēm vieglāk pateikt- jā, es esmu vainīgs(-a), piedod.