Sēžu mājās, slimoju ar kaut kādu vīrusu un papildus tam vakar arī zobs, apsāpējās.
Pamanīju - pēc pusotra gada pauzes, dienasgrāmatu atsākusi rakstīt sieviete, kura reiz, pirms 10arpus gadiem mani iepazīstināja ar šo fenomenu, kuru dēvē par "cibu".
Viņu es reiz savstarpējās sarunās dēvēju par "karojošo pacifistu", jo viņa diezgan nepārprotami pauda viedokli: "Mēs esam par mieru un pret vardarbību jebkurās tās izpausmēs. Ko? Jūs neesat pret vardarbību? NOŠAUT UN IZNĪDĒT VAJAG JŪS VISUS!!!"
Lasu cibu un domāju - nez pēc cik gadiem Latvijās mērogā sāksies tā saukto "homofobu" medībās?
Nu tādās:
-Gejus mīli?
-Nē.
-Uz sārtu!
Cibā jau pirmie aizmetņi pamazām iezīmējas.
Gan jau vēl kāds "tolerantais" pamanīsies iemest ar akmeni nepopulārai attieksmei pret toleranci.
10. Novembris 2014 (13:34)
Patiesībā mani nomierina, ka homofobu izrādās nemaz tik daudz nav. Vienu brīdi man šķita, ka vajag tikai geju aizstāvībai kaut ko pateikt, lai tikai kauliņi paliktu, bet tagad mazliet tie spēki izlīdzinājušies, kas ir ļoti pozitīvi, manuprāt :)