16. Jūlijs 2013 (02:23)
Fenomenāli, kā viens cilvēks, par cēloni visam kas viņa dzīvē nenorit perfekti, var uzskatīt citus. Pie tam tieši tos citus, kuri visvairāk sava laika un pūļu ir veltījuši lai atvieglotu vai ilgtermiņā uzlabotu konkrētā indivīda dzīvi.
Vai ne? Sākumā vēl jūtama kāda pateicība (kura pat netiek gaidīta), pēc tam pierod, jo tā tam pienākas būt, un vēlāk jau tu esi vainīgs, jo varēji censties vairāk. Un, vispār, nafig tā makšķere, dod zivi :)