Un tā vienmēr
Es tik tiešām nesaprotu.

Pirms pāris nedēļām pie manis pienāk zaja un prasa, vai es nevarot ierādīt, kā wõrdā čekboksus salikt tā, lai vot šitā un tā, un, lai saņēmējs varētu tikai čekboksus klikāt, bet neko citu.
Nu neko. Neskatoties uz to, ka es wõrdu atveru reizi mēnesī, saguglēju, atrodu, sabakstu un ierādu zajai, lai cilvēkam noder turpmākajā dzīves gājumā.

Šodien pie manis pienāk zaja un pacilāti paziņo, ka esot man nosūtījusi e-pastu. Nu esi-esi — dievs ar tevi, padomāju.
Nē, bet tuliņ uz karstām pēdām jāatver esot tas pielikumā esošais dokuments.
Atveru. Un pār manu plecu nāk komentārs — rekur visu saliku, bet tos čekboksus, kurus iemācīji, tos aizmirsu kā pareizi salikt. Saliksi, ja?!