hehe. vakar svinējām krogā Hārlema ar īslandiešu meitenēm un viena vienā brīdī saka: klau, mēs jau labu laiku pazīstami, bet ko tu dari? kas tu esi? un cik tev vispār gadu? tu stāsti visus tos stāstus, un es tikai māju ar galvu, bet nu bļā, ja tā padomā... es vislaik domāju, ka mēs esam vienaudži.

tad es pateicu, viņa pacēla uzacis līdz pakausim, ieņirdzām un gājām tālāk, bez nopietniem savainojumiem.