Šonakt martcore un es laidāmies no kaut kādiem «The Expendables», jo martcore, gribot izpalīdzēt, bija pārsējis kāju — patiesībā abas savainotās pēdas, kaut kādai biatlonistei, lai viņa turpinātu iet pēc medaļas, bet darīt tā bija aplami, jo jau pēc kilometra es viņu atradu vēkšpēdus ar slēpēm gaisā un bezsamaņā, jo censone dēļ šīm pēdu traumām bija ar fasādi pa priekšu nošļūkusi no kalna, kuram bija baisas priežu saknes.

Un tad sākās. Mums abiem rokudzelži — vienam par nosaitētajām pēdām, otram par pirmo palīdzību pie bezsamaņas, eskorts uz mersi ar tonētiem stikliem, tad izrādās, ka tie nav nekādi ne labieši - tiesībsargi, bet kaut kāda totalizatora vai velns viņu zina kā rīkļu rāvēji.
Tālāk sekoja episka izlaušanās, ekšens mašīnā, žņaugšana ar roku dzelžiem, izgrūšana no mašīnas, mukšana pa kaut kādām dievu aizmirstām vietām, ka rezultātā mums pievienojās vēl divi lietotāji.
Degošas baznīcas, vjetnamiešu geto, čekas pagrabi, sprādzieni un slapstīšanās. Īsāk sakot — aizraujoši piedzīvojumi.