Fuff
Nevaru iepriecināt — esmu sveiks un vesels. Vēl vakar par to varēja pārliecināties unpy un shvep.

Skrīveru dendrolõģija pilna ar kokiem, «Likteņdārzs» nav nekāda leģenda, un tur tiešām nekā nav. Jēkabpils — pilsēta, kas reizēm mēģina pārliecināt, ka tur kāds tiešām dzīvo, bet tas reti, jo ielas tukšas. Toties nezināmai ļaužu kopai bija iespēja mani redzēt sarkanos, puķainos peldšortos, kurus biju iegādājies vietējā lielveikalā, jo savējos tiku aizmirsis mājās. Lai vai kā, pēc ilgiem laikiem sadūšojos ieiet pirtīs (kādās trīs dažādās, jā!) un paplunčāties baseiniņā. Šīs perversās izklaides atkārtoju arī šorīt. Tad, jau šodien, Krustpils (tā, kas pils), Staburags — tas, kurš kaut kur tur — zem ūdens, vai varbūt arī tas veidojums kādus 20 cm virs ūdens. Pusdienas kādā Aizkraukles iestādē, kur vietējā fauna spēlēja biljardu, nu un tad jau žip un dreij — mājās.

Daugaviņa no abi krasti apskatīta.