Kamēr jūs tur par nekustināmajiem ebreju īpašumiem, tikmēr man te reālas batālijas ar zirnekli. Īstu, starp citu!

Sākumā, dies vien zin kādā tādā veidā, bet uzbruka no gaisa, tomēr tur man stāvēja blakus māsa veiksme, jo momentā, kad viņš bija manu acu augstumā, viņu pamanīju un paspēju izvairīties no frontāla uzbrukuma fasādei.
Tas, protams, nu jau atrodoties uz galda, netraucēja uzbrucējam turpināt uzsākto agresiju, kuru viņš izvērta ar apskaužamu partizāna veiklību, lavoties manas rokas virzienā. Taču viņa nodomus patraucēja neliela vēja brāzma, kuru radīju uzpūšot.
It kā kapitulējot, viltīgais viltnieks devās uz monitora pusi. Tur es viņa soļus dokumentēju fotouzņēmumā. Taču, kā vēlāk izrādās, tā no viņa puses bija tikai māņkustība, jo, kamēr attīstīju foto, viņš jau bija uz manas rokas un, visticamākais, koda.

Labi, ka tobrīd manī ierunājās Žikivators un es nepaģību ģībonī. Tagad lūru pa malām un gaidu nākamo atentātu.