Par cilvēkiem
Vot, ko gribēju pateikt jau kādu laiku atpakaļ.
Man ir pie izvadiekārtas tas, ka iesmej par kādu lielāku vai mazāku cilvēku, kamēr pilsonis ir dzīvs, bet brīdī, kad pēc aiziešanas viņsaulē joprojām par viņu zemiski ieņirdz, un šeit uzsvars ir uz vārdu zemiski, paliek nelabi.
Un, ja nopietni, tad esmu gatavs uzkopt fasādi katram, kurš tā rīkojas.
Varat stāties rindā, asprāši!
Vot!