Un vairs nezinu miera ne mirkli
Vot, ko es jums pastāstīšu. Par bēdu, kas žņaudz manu sirdi ciešos anakondas gredzenos.

Pirms nedēļas nopirku zābakus — smukus tādus tankus par 44.99 naudām veikalā «Gabi», kas izvietots dižpirkumu centrā «Alfa».

Neliela atkāpe.
Man zābaki, kā suga, nav bijuši no aptuveni 14 gadu vecuma, tāpēc jo lielāks prieks un saviļņojums bija par jaunieguvumu.

Vakar viņus uzvilku (jāpiezīmē, ka otro reizi pēc iegādes), lai izmestu loku līdz tuvējai sīkpreču bodei «Rimi», tak jo skaļš un izteiksmīgs бляд! sašūpoja Biķernieku meža egles, priedes un kadiķus, kad zābaku augšējās daļas praktiski palika rokā.

Tāds vot dvēseli plosošs stāsts ar neprognozējamu turpinājumu.