Jau četras nedēļas virpoju pie jaunā darba galda, bet tā arī neesmu saņēmis sevi rokās un nogādājis uz sabiedriskās ēdināšanas iestādi «Panorama cafe», kas atrodas divus stāvus virs manis.
Tā ir kaut kāda fobija vai trauma, jo labprātīgi apmeklējis šādas iestādes, lai ieturētos, esmu skaitītas reizes mūžā. Šī iemesla dēļ, no sestās klases, pusdienas ne skolā, ne darbā nelietoju.

Kaut kā labāk patīk nolīst kaut kur malā, prom no citu acīm, un tad uzņemt barību.

Stulbi. Iešu ka uzpīpēt.